"To, ka šī situācija nav pieņemama, es tam piekrītu. Tas ir jārisina nekavējoties," sacīja prezidents, taujāts par iniciatīvu noteikt, kādi pasākumi būtu rīkojami pie Brīvības pieminekļa. Prezidents atgādināja, ka koalīcija vienojusies izveidot darba grupu, lai šo jautājumu risinātu.
"Iedomājieties Dziesmu svētkus, ja tas ir atļauts, ka Dziesmu svētku laikā viens iedarbinās sirēnas turpat aiz Mežaparka estrādes. Tas jautājums ir nekavējoties jārisina, un tas arī tiks darīts," solīja valsts pirmā persona.
Vienlaikus prezidents izvairīgi atbildēja uz jautājumu, kuram būtu jāuzņemas atbildība par starpgadījumiem pie Brīvības pieminekļa aizvadītajā 16.martā. "Mēs mācāmies no šīs pieredzes un attiecīgi rīkojamies," bilda Bērziņš.
Kā ziņots, pretēji iepriekšējos gados novērotajai klaigāšanai un dažādiem savstarpējiem apvainojumiem, leģionāru atceres pasākumi un to pretinieku aktivitātes šogad pie Brīvības pieminekļa sākās klusi. Tomēr brīdī, kad piemineklim tuvojās vairāki simti leģionāru atceres gājiena dalībnieku, pretējās nometnes pārstāvji - biedrības "Apvienība pret nacismu" aktīvisti - skaļruņos sāka atskaņot ļoti skaļu, ausīs griezošu mūziku krievu valodā. Šāda rīcība izraisīja sašutumu un emocionālu reakciju leģionāru atbalstītāju vidū, taču Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins norādīja, ka šādu rīcību saskaņojusi Rīgas dome. Leģionāru atceres pasākuma un viņu pretinieku piketa laikā pie Brīvības pieminekļa šogad aizturēti četri cilvēki.
Ministru prezidents Dombrovskis uzskata - atbildība, ka 16.martā pie Brīvības pieminekļa notika šādi starpgadījumi, ir jāuzņemas Rīgas domei, kas bija atļāvusi šādu pasākumu rīkošanu. Pēc premjera domām, pašvaldībai, atļaujot šādu pasākumu rīkošanu, bija jāizvērtē sīkāk, ko varēja atļaut un ko nevarēja, bet pieļaut šādas klajas provokācijas ir nepieņemami.