Valsts prezidents Andris Bērziņš iepriekš apšaubījis lielos tēriņus, ko Latvijai sagādās gaidāmā prezidentūra. Un, cik noprotams, punkts šīm šaubām nav pielikts. Līdz šim izskanējuši visdažādākie aprēķini visdažādākajos griezumos. Vai varat nosaukt gala skaitli, un kā tas izskatās uz citu prezidentūru fona?
Prezidentūras izmaksas varēsim pateikt gandrīz precīzi gada beigās, pavisam precīzi - pēc prezidentūras. Tieši šobrīd aktīvi meklējam līdzfinansējumu no ES institūcijām, dažādiem fondiem. Veidojas sadarbība ar uzņēmējiem, kuri varētu būt atbalstītāji. Vasaras beigās 2015. gada prezidentūras budžetu skatīs valdība, vēlāk - Saeima. Pilnīgi noteikti varu apliecināt, ka katru dienu tiek meklēta iespēja, lai izdevumi būtu pēc iespējas racionālāki. Tiek darīts viss iespējamais, lai maksimāli atslogotu valsts budžetu.
Vai prezidentūras atbalstītāji no privātā sektora ir jau zināmi?
Sarunas ir dažādās stadijās, ar dažiem esam tuvu finišam. Bet, pirms noslēgti līgumi, negribu teikt. Interese ir, sadarbība veidojas laba.
Valsts kontrole izteikusies, ka ar prezidentūrai ES Padomē paredzēto naudu nereti tiek apmaksāti regulārie izdevumi. Vai sekretariāts ar to saskaras, un vai tas ir pieļaujams?
Esmu daudzkārt runājusi ar Valsts kontroli par prezidentūras izdevumiem. Mums pilnībā saskan viedoklis, ka nav pieļaujama naudas tērēšana ikdienas vajadzībām un ar prezidentūru nesaistītām lietām. Ja ir konkrēti gadījumi, kad kāda ministrija vai iestāde izdarījusi kādu pārkāpumu, tie jāskata atsevišķi. Tie noteikti nav masveida gadījumi un nav attiecināmi uz visas prezidentūras budžetu. Darām visu iespējamo, lai maksimāli samazinātu prezidentūras izdevumus, nav pieļaujams, ka nauda aizietu neceļos.
Esat saskārusies ar šādiem gadījumiem vai Valsts kontroles teiktais bija jaunums?
Par konkrētiem gadījumiem mums informācijas nav, jo tāds nav sekretariāta darba raksturs. Kopā ar ministrijām veidojam budžetu konkrētām vajadzībām un tad lūdzam valdībai finansējumu iedalīt. Mums nav juridisku instrumentu, lai redzētu, tieši kā iestādes izmanto prezidentūras līdzekļus, tas ir Valsts kontroles uzdevumus. Tā ir katras iestādes vadītāja atbildība tērēt naudu atbilstoši mērķiem.
Valsts prezidents ne tikai apšaubījis gaidāmos tēriņus, bet arī paudis neizpratni, kāpēc Latvijai vajadzīgs prezidentūras sekretariāts, kurš dublējot Ārlietu ministrijas funkcijas. Vai jums divu gadu laikā ir izdevies tikties ar prezidentu, lai paskaidrotu viņam savas funkcijas?
Ar Valsts prezidentu nav nācies tikties, bet ar viņu bieži tiekas ārlietu ministrs. Ceru, ka neskaidrības, ja tādas bijušas, ir atrisinātas. Ar Ārlietu ministriju ik dienu strādājam cieši kopā, šobrīd ne par kādu dublēšanos runāt nevar, katram ir savi pienākumi. Prezidentūras sagatavošana un norise ir specifisku un nestandarta uzdevumu kopums. Ja neiedziļinās būtībā, tad liekas, ka to var izdarīt jau esošās institūcijas. Tomēr nepieciešami papildu cilvēki. Institucionālos modeļus valstis izvēlas dažādus, piemēram, dažviet sekretariāti, departamenti vai biroji tiek veidoti Ārlietu ministrijā, citur - premjera birojā.
Pilnu interviju Atspēriena dēlītis Latvijai lasiet otrdienas, 10.jūnija, laikraksta Diena 3.lpp.!