Pirms Latvijas iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD mūsu tiesībsargājošajām iestādēm uzticība tika dota avansā, un vismaz pagaidām uzticības kredīts nav atpelnīts, secina de facto.
Trešdienas rītā Ģenerālprokuratūrā sanāca teju visas valsts augstākās amatpersonas, lai uzklausītu ģenerālprokurora ziņojumu par rezultātiem, kā arī no publiskās tribīnes uzsvērtu atbalstu tiesiskumam. Premjers Māris Kučinskis (ZZS) klāstīja, ka "darba būs daudz, bet, saliekot visus spēkus kopā, mums izdosies attīstīt Latviju kā turīgu un tiesisku valsti."
Savukārt tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) izmantoja iespēju pateikties prokuratūras darbiniekiem. "Īpaši, protams, Sigitai Deičmanei, ko es uzskatu par 2016. gada prokuratūras cilvēku Latvijā, jo tieši viņa ciešā sadarbībā ar Tieslietu ministriju deva milzīgu ieguldījumu tajā lielajā darbā, kura rezultātā mēs esam Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas pilntiesīga dalībvalsts," paziņoja Rasnačs.
Ironiski, ka Ģenerālprokuratūras prokurores Sigitas Deičmanes pēdējā laika pazīstamākais veikums gan ir tas, ka lietā, kurā figurēja vairāk nekā 40 tūkstoši eiro kukuļos, ar viņu noslēgtās vienošanās rezultātā apsūdzētie – uzņēmējs Gulams Gulami un bijusī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Iveta Bērziņa – tika cauri ar naudassodiem un nosacītu brīvības atņemšanu.
Ar vienošanos, naudassodiem un nosacītu brīvības atņemšanu pērn beidzās arī tā dēvētā Gan Bei lieta par organizētu izvairīšanos no nodokļu nomaksas gandrīz miljona eiro apmērā. Šo lietu Ģenerālprokuratūras vadība gan vispār neiekļauj problemātisko sarakstā, jo pēc pieķeršanas uzņēmums taču valstij izkrāptos nodokļus atmaksājis.
Vienošanās procesā nenotiek pierādījumu pārbaude tiesas zālē. Tiesa apstiprina vai neapstiprina to, par ko ar apsūdzēto ir vienojies prokurors. Cik cītīgi tiesneši pirms tam pārbauda lietu materiālus? Tiesu praksi par to sola vērtēt Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs: "Viens no šādiem jautājumiem, ko mēs katrā ziņā esam ieplānojuši šogad pētīt, tas ir pirmstiesas kriminālprocesā un iztiesāšanas procesā slēgtās vienošanās. Vai nu tās ir komunikācijas problēmas, vai tie ir kaut kādi citi iemesli, bet es te saskatu ļoti lielu līdzību arī ar sabiedrības izpratni vai informētību par to, kāpēc notiek šādas vienošanās, kāpēc tieši uz tādiem pamatiem."
Deičmane ir ilgstošā atvaļinājumā, tāpēc viņas noslēgto vienošanos publiski komentē Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers. Viņš padotās lēmumu un vienošanās ietvarā prasītos sodus konstanti aizstāv, un uzslavē Deičmani arī par to, ka viņa palīdzēja OECD noticēt, ka Latvijā ar tiesiskumu viss ir kārtībā: "Kāpēc viņa arī bija iesaistīta? Tieši tāpēc, ka viņa ir tieši saistīta ar šo te noziegumu izmeklēšanu un labāk var formulēt vai aizstāvēt mūsu pozīciju jautājumos, kur likās, ka ir problēmas, jo ne jau vienmēr ārzemju eksperti piekrita mums vai mēs varējām piekrist viņiem. Jo ir dažādas tiesības, dažādas izpratnes..."
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers savā uzrunā gan atzina, ka pēdējā laikā tomēr bijuši gadījumi, kad prokuroru rīcība sabiedrībā rada šaubas par to, vai sods ir neizbēgams. To viņš apliecināja arī de facto: "Par koruptīviem noziegumiem sodam ir jābūt samērīgam ar personas ieņemto amatu, ar to kaitējumu, kādu persona ir nodarījusi ar savu noziedzīgo rīcību. Un tas ir viennozīmīgi, ka es nepiekrītu sodam, kas tika ieslēgts vienošanās tiesneses Bērziņas lietā. Bet te jāņem vērā, ka katrs prokurors, tāpat kā tiesnesis, savos lēmumos ir patstāvīgs, un lēmumus viņš pieņem vienpersoniski."
Ne tik kritisks ir Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš, kurš ir Adlera tiešais priekšnieks: "Es neesmu iepazinies ar šo lietu, es neesmu pārrunājis ar prokurori, kāpēc šāda bija viņas pozīcija, taču gribu teikt tā, ka tiesa šo vienošanos ir apstiprinājusi, sods, par kuru vienojās un kuru apstiprināja tiesa, ir likumā noteiktās robežās, un arī šeit tika atlīdzināts kaitējums..." Te gan jāpiebilst, ka tiesneses Bērziņas gadījumā viņa valstij atmaksāja no Gulami saņemto kukuļu summu, bet nekādu citu materiālu kaitējumu prokurore Deičmane un arī tiesa lietā nesaskatīja.
Pēc prokuratūras sanāksmes medijos visplašāk izskanēja Kalnmeiera solījums būt bargākiem ekonomisko noziegumu un korupcijas lietās. Tomēr klātesošo virsprokuroru asākās diskusijas izraisīja kas cits - iecere, ka prokuratūrai sabiedrības informēšanā aktīvāk būtu jāizmanto sociālie tīkli, piemēram, Facebook. Piemēram, Kuldīgas rajona prokuratūras virsprokurors Ivars Brangulis bija bažīgs: "Visur sabiedrība, sabiedrība, sabiedrība... Bet nu kaut kādām robežām arī ir jābūt. Te jau ir visi profesionāļi, kas dara savu darbu un zina, ko dara. Nē, nu protams, attiecīgi viss tiek vērtēts un diskutēts, bet tagad ir Facebook, tad vēl kaut kas, un man bail pat iedomāties, ar ko tas viss beigsies."
Šāda acīmredzamā pieķeršanās sīkumiem, atstājot novārtā būtiskas lietas, Latvijas tiesībsargājošajās iestādēs nav reta parādība. Virsprokurors Adlers gan ir pārliecināts, ka Latvija spēj sekmīgi izmeklēt arī lielas koruptīvās lietas. Tomēr atbildes uz to, kāpēc joprojām nav taustāmu rezultātu politiskās korupcijas jeb valsts nozagšanas lietās, viņam nav: "Bet lielo valsts nozagšanu, neatkarīgi no tā, kurš ar ko tiekas, operatīvie dienesti, izmeklētāji un prokurori var pārbaudīt šos te izzadzējus, izlaupītājus, un veikt tās darbības, kas viņiem ir uzdotas un kas ir viņu pienākums. (..) Kas viņiem traucē?"
Šis optimisms gan kontrastē ar to, ko pēdējo mēnešu laikā de facto arvien biežāk nākas dzirdēt no pieredzējušiem bijušajiem un arī esošajiem dažādu tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem. Proti, skepsi par to, ka pārskatāmā nākotnē Latvija būtu spējīga atklāt un izmeklēt, piemēram, Latvenergo lietai līdzvērtīgas shēmas. Vēl jo mazāk – gadījumos, ja iesaistītie ir pietuvināti politikai.
Tuvākajā laikā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kā arī prokuratūrai būs iespējas praksē tomēr pierādīt, ka tām vēl joprojām ir krampis izmeklēt par bērnudārzu vadību vai vides inspektoriem augstāka līmeņa iespējamās korupcijas lietas. Resoriskā pārbaudē KNAB vērtē Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa partijas KPV LV finansējuma atbilstību likumam. Savukārt kriminālprocesā par iespējamo miljona eiro kukuļa piedāvājumu bijušajam KNAB darbiniekam Jurim Jurašam birojam varētu nākties uz pratināšanu saukt arī atsevišķu valdības amatpersonu esošos un bijušos padomniekus.
Dina
dzērājs, izspiedējs un kukuļņēmējs
papīru smalcinātājs par 250000 Ls