Puntulis: Satraucošākais, ka Latvijā nav patriotiskas audzināšanas

Putra ir sabiedrības zemajā izglītotības līmenī, izpratnes trūkumā par valsts pamatiem. Pārsteidz šie dažādie Serjožas, Vaļeras un Ivani. Visi kā pēc viena Antonijas ielas scenārija piedāvā "draudzību uz saviem noteikumiem. Patiesībā tie ir provokatori, gaisa jaucēji, kas izliekas nesaprotam valsts pastāvēšanas pamatu: NACIONĀLAS VALSTS PASTĀVĒŠANAS PAMATS ir valstsnācijas pastāvēšanas nodrošināšana. Bet tas ko, ko piedāvā šie Antonijas ielas darbinieki, pēc būtības ir kā tai senajā anekdotē par ķīnieti komunālajā dzīvoklī — DAVAI DRAUDZĒSIMIES, ES JUMS VAIRĀK NEČURĀŠU ZUPĀ. Nu nevajag Sergej mums tādu "draudzību". Mīļie draugi. Ja esat 20 gadus skatījušies ar dievinošu skatienu uz Kremli, uzskatījuši Latvijas valsti par krievu teritoriju un neatkarīgas Latvijas nodibināšanu — par vēsturisku kļūdu, tad nekāda pretimnākšana jums, nepalīdzēs beigt riebt šai zemei un tās tautai. Atklāti sakot, tad jūs esat uzvedušies nevis kā lojāli pilsoņi, bet augstprātīgi kolonisti. Bet brīdinu — tas vairs neiet cauri. Kolonistiem jāpārskata sava uzvedība nevis jādiktē šeit noteikumi. Ja izvēlaties kļūt par latviešu nācijas lojālu un pilnvērtīgu daļu - LAIPNI LŪGTI! Kļūstiet par pilsoņiem, strādājiet Latvijas labā, savā labā, mūsu visu labā! Ja uzskatāt sevi par krievu nāciju izbraukumā, tad samierinieties ar ciemiņa lomu vai arī brauciet mājās: NACIONĀLĀ VALSTĪ VAR PASTĀVĒT TIKAI VIENA NĀCIJA. Tas ir Eiropas pamatprincips. Šeit ir Latvija, un saimnieks ir latviešu nācija. Latviešu nāciju veido visi valstij lojālie pilsoņi - latvieši, poļi, lietuvieši, igauņi, krievi, ukraiņi un citu tautību pastāvji. Tieši tāpat kā franču nāciju, vācu nāciju un krievu nāciju Francijā, Vācijā un Krievijā. Tas ir valstss pastāvēšanas pamatprincips, un pie tā mēs arī paliksim. Kurš to nesaprot, tas paliek tikai ciemiņa lomā. Ar pienākiumiem ievērot pieklājības normas un šīs valsts likumus. Bez jebkādas noteikšanas pār šo valsti un tās likumiem. Tā lūk, mīļie.

Varu atskaitīties par savu balsojumu stratēģiju 20 gadu garumā.1!) nekad neesmu balsojis par radikāļiem (TB, VL, PCTVL, SC, citas "krievu" partijas jau aizmirsu); 2) labprāt balsotu par zemnieku partijām, jo zemnieks ar "muti" ne santīma nopelnīt nevar, tikai ar darbu. Diemžēl zemnieku partiju Latvijā nav. ZZS ir Lemberga partija, man visnepieņemākā partija Latvijā vispār. 3.) katrās Saeimas vēlēšanās balsoju par kaut cik man pieņemamām un reāli pretendējušām partijām būt koalīcijā. Šī taktika, teorētiski, ir attaisnojusies, tomēr vīlies esmu VIENMĒR. Iespējams, ZRP šoreiz ar 2. rezultātu, bet veiksmīgu izkārtojumu, varēja būt noteicēja koalīcijā, bet...ar 6 nodevēju palīdzību viss palika pa vecam. Pat Saeimas prieksēdētāja, kurai sava viedokļa nevienā jautājumā nav. Ir tikai ambīcijas uz augstākajiem amatiem valstī. Mūsu politiskās kultūras apstākļos viņa jūtas labi. Tomēr visas citas izvēles ir vēl sliktākas. Jātzīst viena optimistiska realitāte - katras Saeimas vēlēšanas parāda elektorāta izaugsmi. Tikai būs ilgi jāgaida apmierinoši vēlēšanu rezultāt.

Brīvvalsts laikā skolotāji, paši patriotiski noskaņoti, nodeva tēvzemes mīlestību saviem audzēkņiem ar lielu atdevi. Viņiem tas bija dzīves uzdevums un piepildījums. Nedomāju, ka visā Latvijā vairāk kā simts tādu vairs atradIs! Pamatskolas skolotājas centās izskaust germānismus un rusicismus, kas nāca no mājas skolēniem līdz. Un tas izdevās...

Patriotismu vislabāk ieaudzināt ar personisko piemēru, kad valsts intereses tiek liktas augstāk par personīgajām, bet ja zivs joprojām pūst no galvas, tad tā patriotiskā audzināšana beidzas ar karogu izkāršanu un oficiālu runu attiecīgajos datumos. Grūti ieaudzināt pariotismu valstī, kurā nepartraukti augstākajos līmeņos kašķējas, bīda rebes, liek savā kabatā, bet tauta tikām aizbrauc...

Kurš tad audzinās, ja tiem potenciāliem audzinātājiem nav skaidrs kas tas ir - patriotisms. Ar karogu izkāršanu un vicināšanu vietā un nevietā, tāpat kā ar prievīšu valkāšanu ir stipri par maz, ja bērns no pirmā sava brīža neaug patriotiskā kompānijā, kas par to nemaz nerunā, bet, kas ir patiesi patrioti.

Jāsāk jau ar to, ka Latvijā ir tikai viena valsts oficialā valoda! Un tur nav ko vairāk gudri un pārgudri prātuļot.

Nu kādu patriotismu var ieaudzināt pēc principa - neskaties uz maniem darbiem, klasaities uz maniem vārdiem??? Neviens nav tik dumjš lai nesaprastu, ka politiķi runā vienu , bet dara pavisam pretēji!!!!

Labāk lai priecājas, ka nav, jo kāds cilveks var būt patriots, kad valsts vadība un politķi dzīvē dara tikai to, lai cilvēkiem šeit viss riebtos.

Kamēr Latvijas izlaupītāji nestāsies tiesas priekšā, kamēr Lembergs nesodīti varēs turpināt ķircināties ar tiesām un ņirgt visiem tieši sejā - tikmēr patriotiskai audzināšanai būs saukļa vērtība. Bet saukļi tikai visu sabojā - pēc principa "tukša muca tālu skan".

Izglitibas ministrijai ir janosledz ligums ar kadu no datorspelu kompanijam(Call of Dutty limena) par speles izveidi-Kurzemes katls-The Battle of Kurlandia:):)Panakumi skolenu vidu butu parsteidzosi labi un ari patriotisma jautajums butu atrisinats:)

Mākslinieka piemēri ir spilgti un pareizi, bet secinājums kā ... vairākumam. Tēvzemieši jau arī bija un vēl ir "patrioti". Bet kā viņi rīkojās? Redziet, Rasnačs tautai patīk. Viņam pat "nepielīp" vaina par žulikaino LĪDZBARBĪBU (!) ST tiesneses Muižnieces lietā. Tauta viņu atkal un atkal ievēl Saeimā. Patriotisko audzināšanu veic pati dzīve. Ko redzam apkārt? Vai tiešām tie, kas 20 gadus balsoja par TB neredz, ko viņi ievēlēja? Ja būs kompetenta, godīga, caurspīdīga valsts pārvalde, ja būs cienīts katrs valsts pilsonis, ja neuzskatīsim, ka valsts ir "slaucamā govs", ja visi tiks vērtēti (gan darba darītājs, gan noziedznieks) "pēc nopelniem", tad patriotismes "pats atnāks".

ijuļ beigas -nu vot,Novaja volna! Tā sagrābj tāds patriotisms,tāds patriotizms ,ka jāiet pieprasit pilsonīību.Un palasiet pilsētas afišas-90% visokoklasnije hudožņiki,krutizna splašnaja!!! Vot,patrioķizm audzinat VAJAG GRIBĒT UN PRAST !

Vārds "patriotisms" Latvijā ir devalvēts. Locīts tiek tur, kur vajag un nevajag. Brīžiem šis vārds ir kā lamuvārds. Īpaši dramatiski izklausās, kad valdošie aicina uz patriotismu, bet zemtekstā saprotams, ka mērķis ir pavisam cits - "mums vajag aunu baru..."