Politologs skaidroja, ka šajā valsts pārvaldes augstākajā līmenī vai nu ir iespējama savstarpēja sapratne un sadarbība, vai arī tādas nav - pašlaik ir īstenojies pēdējais scenārijs, kad panākta vienošanās par sadarbības pārtraukšanu. Ja starp augstām amatpersonām nav abpusējas sapratnes, tad nevar veidoties konstruktīva sadarbība un "nekas produktīvs nevar sanākt", pauda Rajevskis.
Zinot abu - gan Kučinska, gan Krieviņa - konstruktīvismu un racionālo pieeju darbam, šis ir vērtējams kā abu amatpersonu abpusēji pieņemts lēmums, piebilda Rajevskis.
Taču šajā situācijā lielākais zaudētājs būtu pats premjers, kad uz darba galda kā viens no nepabeigtajiem uzdevumiem palicis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja konkurss. Šīs institūcijas vadītāja atrašana ir kļuvusi par milzu problēmu, jo KNAB priekšnieks nav atrasts jau ilgu laiku un neviens ļoti perspektīvs cilvēks, kurš varētu pretendēt uz šo amatu, "nav manīts pie horizonta". Tāpat Krieviņš arī pieteicis veikt lielu civildienesta reformu.
Līdz ar to jauna VK vadītāja atrašana uz laiku apgrūtinās valdības vadītāja darbu, ņemot vērā, ka VK direktora pienākumos ir šīs un citas svarīgas funkcijas, norādīja politologs.
Kā ziņots, jauno VK vadītāju vispirms varētu meklēt starp valsts pārvaldē strādājošiem, žurnālistiem pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes sacīja Kučinskis.
Premjers izvairījās komentēt Krieviņa aiziešanu no šī amata. Kučinskis vien atkārtoja, ka tas noticis pēc abpusējas vienošanās, bet citu komentāru viņam neesot. Premjers ar Krieviņu esot šķīrušies kā "normāli partneri". "Es nevienu ar varu nevaru piespiest ne aiziet, ne uzaicināt, lai viņš rīt sēdētu pie galda," piebilda Kučinskis.
Jau vēstīts, ka no 21.marta Krieviņš vairs nepildīs VK direktora pienākumus.
Līdz jaunā Valsts kancelejas vadītāja iecelšanas šos pienākumus pildīs VK direktora vietniece, Juridiskā departamenta vadītāja Inese Gailīte.
Kika