Regulators: Elektrības cena varētu kāpt par 7%

Viņš gan atzīmēja, ka Ekonomikas ministrijā norit darbs, lai mazinātu OIK ietekmi uz elektrības cenām un pasargātu mazturīgos, tāpēc varbūt tā nebūs 7% apmērā, bet mazāka, savukārt ar tirgus atvēršanu palielinātos konkurence tirgotāju starpā.Iepriekš arī biznesa portāla Nozare.lv rīkotās diskusijas dalībnieki prognozēja, ka, ņemot vērā patlaban zināmos elektrības cenu ietekmējošos apstākļus, brīvais tirgus cels gala maksu par elektrību mājsaimniecībām.Kā vēstīts, tirgus atvēršana, kas bija iecerēta no šī gada 1.septembra, pagaidām ir atlikta.Kaut arī 62% no Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem LNT un TNS pētījumā atzinuši, ka viņu ģimene nespēs maksāt vairāk par elektroenerģiju, sociālā situācija valstī nav rādītājs, kas SPRK jāņem vērā, izvērtējot tarifu pieteikumus, sacīja SPRK priekšsēdētāja pienākumu pildītājs."Regulatora likums ļoti precīzi pasaka, ka mums ir jāvērtē ekonomiski pamatotas izmaksas, lēmumam jābūt balstītas ekonomiski pamatotos rādītājos," uzsvēra Irklis, norādot, ka šobrīd komisijā nav saņemts neviens tarifu pieteikums, līdz ar to ir grūti spriest, kad varētu būt gaidāmas kādas elektrības cenu izmaiņas.Viņš pieļāva, ka varētu mainīties AS Sadales tīkls tarifs, kas nav mainījies kopš 2011.gada un ir viena no tarifa trīs sastāvdaļām. Regulators šobrīd kopā ar uzņēmumu strādā pie tā investīciju un attīstības plāniem, pēc kuru saskaņošanas varētu sekot tarifu pieteikums, skaidroja Irklis.Viņš norādīja, ka tādā gadījumā pieteikuma izvērtēšana notiks vismaz vairākus mēnešus, jo tā ir tarifa daļa, kas prasa visrūpīgāko komisijas izvērtējumu, turklāt sabiedrība varēs iesaistīties pieteikuma izvērtēšanā.Kā ziņots, nākamgad mājsaimniecībām ir jārēķinās ar elektrības cenu pieaugumu, jo pašreizējais pamattarifs nesedz ražošanas izmaksas, iepriekš pavēstīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP).Elektrības cenas varētu pieaugt, vai nu elektrības ražotājam Latvenergo sagatavojot jaunu tarifu, vai arī ieviešot brīvo tirgu, pieļāva ministrs, uzsverot, ka viņš par savu galveno uzdevumu izvirzījis laicīgi gatavoties šim brīdim un mazināt elektrības cenas pieauguma riskus.Kā ziņots, no 2014.gada 1.aprīļa elektroenerģijas ražošanas atbalsta fonda administratora funkcijas pildīs AS Latvenergo jaundibināta meitassabiedrība, nolēma Ministru kabinets. Valdība pieņēma zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu par elektroenerģijas ražošanas atbalsta fondu. Jautājumu par valsts finansējumu fonda funkciju nodrošināšanai 2014.gadā un turpmākajos gados valdība skatīs, lemjot par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam un nākamā gada budžetu.No 2013. gada 1.aprīļa apstiprinātās OIK galalietotājiem ir 1,89 santīmi par kWh, tajā skaitā komponente no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijā, ir 1,33 santīmi par kWh, bet, izmantojot atjaunojamos energoresursus, - 0,56 santīmi par kWh. Turpmāk OIK varētu pieaugt līdz 2,3 santīmiem par kWh 2014.gadā, 2,53 santīmiem par kWh 2015.gadā un 2,6 santīmiem par kWh 2016. gadā.Ņemot vērā EM prognozes, obligātā iepirkuma izmaksu kompensācijai par 2013.gadā saražoto elektroenerģiju būs vajadzīgi 158,25 miljoni latu, par 2014.gadu - 173,50 miljoni latu, bet par 2015.gadu - 184,01 miljons latu.Lai saglabātu ražotāju konkurētspēju un mājsaimniecību ienākumu līmeni, vienlaikus garantējot elektroenerģijas ražotājiem obligātā iepirkuma izmaksas, visiem elektroenerģijas lietotājiem piemērojamajai OIK vismaz trīs gadus būtu jāpaliek 2013.gada līmenī, tas ir, 1,89 santīmi par kWh. Lai OIK saglabātu šādā līmenī, tam 2014.gadā papildus nepieciešami 28,90 miljoni latu, 2015.gadā - 43,86 miljoni latu un 2016.gadā - 50,03 miljoni latu. Kā norāda EM, jāņem arī vērā, ka OIK maksājumi var svārstīties atkarībā no dabas gāzes cenas, elektroenerģijas tirgus cenas, patēriņa apjoma un saražotās elektroenerģijas, par kuru pienākas kompensējošais maksājums.