Diskusiju rīkoja portāls politika.lv un tajā piedalījās eksperti, politiķi, kā arī citi interesenti. Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine atzina, ka pirmais darbības gads ir pats grūtākais un pauda, ka pozitīvi vērtējams tas, ka Jansons izvirzījis darbības prioritātes, kas esot vienīgā izdzīvošanas stratēģija pie tā jautājuma klāsta, kas šobrīd ir aktuāls. Tomēr viņa vēlētos redzēt vairāk lietu Satversmes tiesā. "Tiesībsargam vajadzētu būt kā naglai uz valdības krēsla. No savas puses varu teikt, ka to neesmu sagaidījusi," izteicās Reine.
Viņa norādīja, ka tādas institūcijas kā ombudi var dot tikai rekomendācijas, jo tiesībsarga darbība balstās uz autoritāti. Viņai subjektīvi Jansona viedoklis un atzinumi nešķiet autoritatīvi. "Es uz jūsu viedokli neatsaukšos kā uz autoritatīvu viedokli. Uzaudzējiet mugurkaulu, viss ir sasniedzams," vēlēja Reine.
Providus pētniece Iveta Kažoka atzina, ka atšķirībā no sava priekšteča amatā, Jansona darbība ir daudz redzamāka, tomēr vienlaicīgi izteicās, ka "tiesībsargs darbojas kā brīva molekula", trūkst sistēmisku risinājumu. Viņa norādīja, ka atzinumiem jābūt spēcīgāk juridiski pamatotiem, lai tos nevarētu "sasist lupatās", kā atzinumu par Latvenergo tarifiem. Turklāt diskusijas laikā viņa no Jansona sadzirdējusi sīkus melus.
Noslēdzot teju divas stundas garo diskusiju, Jansons pauda nožēlu, ka nav skartas tādas problēmas kā bērnunami Latvijā 21.gadsimtā un rīcībnespējas institūts.
Jansons atzina, ka autoritāte sabiedrības acīs ir jāiekaro un darāmā ir ļoti daudz, taču viņš aicināja neatsaukties uz viedokļiem par autoritātes trūkumu, ko pauduši bijušie biroja darbinieki.
"Par autoritātes celšanu. Redziet, mājas lapā publicējam gandrīz visu informāciju. Mums ir plānots, ka ir pilnīga informācija mājas lapā gan par komunikāciju ar parlamentu, gan par [dokumentu] daļām, kas ir publiskojas, kas neskar datu aizsardzību, esam plānojuši informatīvus pasākums. Galvenais bija uzsākt stratēģijas prioritāros jautājumus, nostiprināt biroja darbu un viest ticību juristiem, ka viņu darbs ir vajadzīgs sabiedrībai. Lai sabiedrība kaut kam pievērstu uzmanību ir jābūt kaut kam negatīvam. Ja nav sensācija, tad tā nav ziņa," diskusiju noslēdza Jansons.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) nepiekrita, ka tiesībsargam sabiedrībā nav autoritātes. "Nevarētu teikt, ka tiesībsargam nav autoritātes. Es tam īsti negribētu piekrist, ka tiesībsarga teiktajam sabiedrībā nav svara," sacīja Mūrniece.
Viņa gan atzina, ka ne viss ir ideāli, ir arī problemātiski jautājumi, piemēram, ar Saskaņas centra pārstāvi Elizabeti Krivcovu noslēgts līgums. "Viņai ir ļoti cieša saistība ar vienu noteiktu spēku, vai tas ir tāds nepieciešams solis," jautāja Mūrniece.
Tiesībsarga pārstāve Ruta Siliņa informēja, ka Krivcova nekad nav bijusi Tiesībsarga biroja štata darbiniece. Taču viņa pērn par samaksu izstrādājusi vadlīnijas kā Tiesībsarga birojam komunicēt ar krievvalodīgiem medijiem par valodu un pilsonības jautājumiem.
Jau ziņots, ka Jansons bija Saskaņas centra izvirzītais tiesībsarga amata kandidāts, par kuru nobalsoja 53 deputāti. Viņš ieguva vairāk balsis nekā Anita Kovaļevska, par kuru nobalsoja 39 deputāti.