Viņš paskaidroja, ka tas nozīmē, ka ministrijām nākamgad vairs nefinansēs mēbeļu, datoru, automašīnu un tamlīdzīgu lietu iegādi.
Šāds solis jāsper, ņemot vērā saspringto situāciju valsts budžetā. Ministrs atgādināja, ka jau šā gada pirmajā pusē brīdinājis, ka ieņēmumi nepildās tik strauji, kā bija plānots, gatavojot šā gada valsts budžetu, tāpēc budžetā ir izveidojusies "fiskālā bedre".
Nākamā gada valsts budžetu plānots veidot, balstoties uz iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi 3% apmērā.
Finanšu ministrijas (FM) apkopotie dati rāda, ka jaunām politikas iniciatīvām nākamgad iestādes prasījušas līdzekļus 580,72 miljonu eiro apmērā, 2017.gadā pieprasīti 806,78 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 1,18 miljardi eiro.
FM brīdinājusi, ka, pārkāpjot 1% budžeta deficīta slieksni, ilgtermiņā Latvijai var tikt apturēti Eiropas Savienības (ES) fondu maksājumi, būtu jāmaksā lielāki procentmaksājumi par valsts parāda apkalpošanu, tādējādi samazinot līdzekļus prioritāšu finansēšanai. Tāpat, pārsniedzot 1% budžeta deficītu, Latvija pārkāptu līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, kas draud ar iesūdzēšanu ES tiesā un soda naudu līdz 0,1% no IKP.
Tāpat ministrijām tiks piedāvāts samazināt to bāzes izdevumus viena, trīs vai piecu procentu apmērā. Izņēmums būs četras prioritārās nozares - aizsardzība, drošība, veselība un izglītība.