LETA jau rakstīja, ka ministrijas papildu 2018.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem prasa gandrīz 760 miljonus eiro.
Reizniece-Ozola atzina, ka viņa patlaban nevar komentēt pieteikto prioritāro pasākumu saturu, tomēr Finanšu ministrijas eksperti, kas apkopo ministriju pieteikumus, atzinuši, ka pieteikumi ir saprātīgi un ministrijas domā par to, kā līdzfinansēt šos pasākumus.
"Ministriju papildu budžeta pieprasījumus prioritārajiem pasākumiem vērtēsim pēc jaunajiem principiem, proti, vai šie pasākumi īsteno kādu jaunu strukturālu reformu un vai ministrijas spēs līdzfinansēt šos pasākumus. Skaidrs, ka visas prasības nevarēsim apmierināt," teica finanšu ministre.
Viņa atturējās komentēt to, cik lieli līdzekļi varētu tikt atvēlēti ministriju prioritārajiem pasākumiem, jo esot jāgaida šā gada augusts, kad būs zināma fiskālā telpa.
"Skaidrs, ka veselība ir 2018.gada prioritāte, tāpēc pēc fiskālās telpas noskaidrošanas, valdībai būs jālemj par to, vai būs iespējams finansēt vēl kādus pasākumus," piebilda Reizniece-Ozola.
Jau ziņots, ka kopumā ministrijas papildu no nākamā gada budžeta prioritārajiem pasākumiem, kas iepriekš tika apzīmēti ar terminu "jaunās politikas iniciatīvas", prasa 759,5 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja informēja Finanšu ministrijā (FM).
Visvairāk - 271,77 miljoni eiro - prioritāro pasākumu nodrošināšanai nepieciešami Veselības ministrijai, kam seko Satiksmes ministrija ar 131,28 miljoniem eiro, Ekonomikas ministrija ar 116,7 miljoniem eiro, Iekšlietu ministrija ar 65,63 miljoniem eiro, Izglītības un zinātnes ministrija ar 48,1 miljonu eiro un Labklājības ministrija (LM) ar 47,4 miljoniem eiro. Tiesa, LM no valsts speciālā budžeta vēlas papildu 3,7 miljonus eiro.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai prioritārajiem pasākumiem nākamgada papildu nepieciešami 18 miljoni eiro, Kultūras ministrijai - 10,5 miljoni eiro, Ārlietu ministrijai - 10,1 miljons eiro, Zemkopības ministrijai - 9,82 miljoni eiro, Tieslietu ministrijai - 8,9 miljoni eiro, bet Finanšu ministrijai - 7,2 miljoni eiro.
No iestādēm vislielāko finansējumu prioritārajiem uzdevumiem prasa Latvijas Radio un Latvijas Televīzija - 6,4 miljonu eiro apmērā, kam seko Sabiedrības integrācijas fonds ar 934 358 eiro un prokuratūra - 510 626 eiro.
Papildu finansējumu prioritāro pasākumu finansēšanai no nākamā gada budžeta neprasa Aizsardzības ministrija, Valsts prezidenta kanceleja, Saeima, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Pārresoru koordinācijas centrs, Centrālā vēlēšanu komisija un Centrālā zemes komisija.
FM norādīja, ka tas, cik papildu nauda ministrijām nākamgad būs pieejama, būs zināms šā gada augustā. Līdz augustam FM atjaunos ekonomikas izaugsmes prognozes, ieņēmumu prognozes, kā arī pārskatīs nozaru ministriju izdevumus - tādējādi, aprēķinot arī iespējamo fiskālo telpu 2018.gadam.
Reizrēķins