Jau ziņots, ka līdz 2017.gada 3.aprīlim vertikāli integrētajam uzņēmumam Latvijas Gāze ir pienākums izveidot divus juridiski neatkarīgus uzņēmumus - viens pildīs pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus, otrs īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas, paredz šā gada 15.septembrī valdībā atbalstītie grozījumi Enerģētikas likumā. Par minētajiem grozījumiem vēl būs jālemj Saeimā.
Savukārt Reizniece-Ozola ir pārliecināta, ka tagad Latvijas Gāze liks visas kārtis uz Saeimu, lai, iespējams, panāktu sev izdevīgākus likuma grozījumus. Taču ministre uzsver, ka viņai ir svarīgi nosargāt likuma grozījumus tādus, kādi tie atbalstīti valdībā.
"Likums ir labi līdzsvarots, lai maksimāli samazinātu tiesvedības riskus un aizsargātu valsts intereses. Ceru, ka Saeima nevilcināsies ar Enerģētikas likuma grozījumu pieņemšanu un atbalstīs pašreizējo redakciju. Es iesaistīšos, lai likums netiktu būtiski sabojāts, jo šīs redakcijas maiņa likumu var padarīt tikai sliktāku," uzskata ekonomikas ministre.
Reizniece-Ozola arī atzina, ka ir saprotami Latvijas Gāzes pēdējā laikā paustie publiskie paziņojumi par likuma grozījumiem. "Neviens nerēķinājās, ka gāzes tirgus atvēršanas process būs viegls, tāpēc bija sagaidāmi paziņojumi ar nolūku ietekmēt politiķus un sabiedrību. Paredzu, ka vēl saskarsimies ar daudz ko tad, kad likums tiks skatīts Saeimā. Taču Ekonomikas ministrija (EM) visus lēmumus pieņem atklāti un tos mēģina skaidrot gan sabiedrībai, gan arī tagad tos skaidrošu Saeimas deputātiem, lai viņi būtu informēti. Jau valdībā pārliecinājāmies, ka var izlasīt vienā Latvijas Gāzes iebildumu vēstulē pirmo un pēdējo rindkopu un nesagatavotam cilvēkam šķitīs, ka likumā kaut kas nav kārtībā," sacīja ministre.
Reizniece-Ozola ir pārliecināta, ka Saeima ar Enerģētikas likuma gorījumu apstiprināšanu tiks galā līdz šā gada beigām. "Darbs būs saspringts, bet tas ir jāizdara," norādīja ministre.
Vaicāta, vai likuma grozījumu izstrādes gaitā ministre ir iepazinusies ar konfidenciālo 1997.gada Latvijas Gāzes privatizācijas līgumu un ir ņemti vērā tiesvedības riski, Reizniece-Ozola atbildēja apstiprinoši, piebilstot, ka jau iepriekšējo ekonomikas ministru laikā ir veikta situācijas juridiskā analīze. "Atšķirība ir tā, ka es šo procesu mēģinu padarīt maksimāli atklātu, kas, manuprāt, bija iepriekšējā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta kļūda, kurš rosināja gāzes tirgus liberalizācijas jautājumus skatīt valdības sēžu slēgtajā daļā. Bet aiz slēgtām durvīm ir viegli nobremzēt svarīgus lēmumus," sacīja Reizniece-Ozola.
Viņa uzsvēra, ka visus lēmumus par Enerģētikas likuma grozījumiem ir pieņēmusi atklāti. "Nekādas slēptas sarunas nenotiek, lai nerastos nevajadzīgas spekulācijas," piebilda ministre un informēja, ka likuma grozījumu izstrādes gaitā viņa ir oficiāli tikusies ar visiem interesentiem, kas ir izteikuši vēlmi apspriest gāzes tirgus atvēršanu, piemēram, bijušo Latvijas Gāzes vadītāju Adrianu Dāvi, pašreizējiem akcionāriem un arī potenciālajiem akcionāriem - fondu Marguerite. Turpretī pārrunas ar Latvijas Gāzes jauno vadītāju Aigaru Kalvīti un gāzes uzņēmuma akcionāra Gazprom pārstāvjiem vēl nav notikušas.
Kā ziņots, līdz 2017.gada 3.aprīlim vertikāli integrētajam uzņēmumam AS Latvijas Gāze ir pienākums izveidot divus juridiski neatkarīgus uzņēmumus. Valdībā atbalstītajos grozījumos Enerģētikas likumā paredzēti divi galvenie termiņi pilnai pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanai.
Pirmais termiņš ir 2017.gada 3.aprīlis, kad jāizveido juridiski neatkarīga sabiedrība, kas nodrošina dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pakalpojumus un kuras īpašumā ir pārvades sistēmas aktīvi, un kuras rīcībā ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK).
Otrs termiņš ir 2017.gada 31.decembris, kad ir pilnībā jāpabeidz dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšana, tas ir, jāpanāk situācija, ka pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators ir no Latvijas Gāzes neatkarīga kapitālsabiedrība, kuras īpašnieki ne tieši, ne netieši nav saistīti ar Latvijas Gāzi vai tās akcionāriem. Šāda prasība neattiecas uz finanšu institūcijām, kurām pieder akcijas vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, kā arī energoapgādes komersantā, kurš nodarbojas ar dabasgāzes ražošanu vai tirdzniecību.
Jau ziņots, ka pērn Latvijas Gāze nopelnīja 30,07 miljonus eiro, kas ir par 1,9% vairāk nekā 2013.gadā, liecina uzņēmuma nerevidētais 2014.gada 12 mēnešu finanšu pārskats, kas iesniegts biržā NASDAQ OMX Riga.
Latvijas Gāze pērn 12 mēnešos patērētājiem pārdeva 1,29 miljardus kubikmetru dabasgāzes. Salīdzinājumā ar attiecīgo 2013.gada periodu dabasgāzes realizācija ir samazinājusies par 10,9%.