"Viens no iemesliem, kādēļ samazinās jaunu reģistrēto uzņēmumu skaits, ir tas, ka cilvēki turpina aizbraukt no Latvijas. Ekonomiskā aktivitāte valstī samazinās arī saistībā ar ieviestajām ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju, kā rezultātā attiecības ar šo kaimiņvalsti ir pasliktinājušās. Daudzi Krievijas uzņēmēji, kas bija gatavi investēt līdzekļus Latvijā, nu ir uzgriezuši muguru. Savukārt cilvēki, redzot visu notiekošo, vienkārši nav gatavi organizēt savu biznesu, jo neredz tam perspektīvu," skaidro Bartaševičs.
Rēzeknes mērs uzskata, ka situāciju Latvijā ietekmē arī kopējā situācija pasaulē, kur arī daudzviet valda krīze un vērojama tendence samazināties uzņēmējdarbībai.
Situācijas uzlabošanos minētajā jomā, pēc domes priekšsēdētāja domām, varētu sekmēt, uzlabojot attiecības ar kaimiņvalstīm, domājot par Latvijas interesēm un minimalizējot mākslīgi radītos šķēršļus, kuru rezultātā daudz cietuši Latvijas zivju pārstrādātāji, piensaimnieki, citi pārtikas nozarē strādājošie.
Kā vēl vienu vienkāršu veidu situācijas uzlabošanai viņš minēja arī stimulēšanas pasākumu ieviešanu un nodokļu sloga samazināšanu. Pēdējā laikā viss ticis darīts pilnīgi ačgārni. Ir palielināts nodokļu slogs maznodrošinātajai iedzīvotāju daļai, ieviešot apsaimniekošanas nodokli. Pretēji tam, lai stimulētu mazos uzņēmumus, tiem ir paceltas nodokļu likmes.
Turklāt absolūti nesaprotami ir palielināti izdevumi militārajam budžetam, kā vienīgo argumentu minot to, ka finansējuma apjoms šim mērķim ir jāpalielina līdz 2% no iekšzemes kopprodukta. "Rodas iespaids, ka galvenais mērķis ir nevis panākt lielāku valsts drošību, bet gan iztērēt šos 2%, kas ir visai aizdomīgi, jo mums neviens nestāsta, kas par šo naudu tiks izdarīts," norāda Bartaševičs.
Rēzeknes mērs nav pārliecināts, vai valsts gūs lielāku drošību uz savām robežām no tā, ka par lielu naudu iegādāsimies kaut kādu novecojušu militāro tehniku no citām NATO dalībvalstīm. "Kāpēc gan daļu no šīs naudas neparedzēt tai pašai uzņēmējdarbības stimulēšanai? Spriežot pēc pašvaldības pieredzes, kas ir spējusi ar nelielām naudas summām sekmēt uzņēmējdarbību, tam būtu reāls rezultāts," uzsver Bartaševičs.
Jau vēstīts, ka līdz ar kopējo tendenci valstī samazināties jaunu reģistrēto uzņēmumu skaitam un pieaugt likvidēto skaitam teju visās Latvijas lielākajās pilsētās novērota līdzīga situācija, izņēmums ir Daugavpils, kur pērn reģistrēto uzņēmumu skaits audzis.
Lursoft apkopotie dati liecina, ka lielākais jaunu reģistrēto uzņēmumu skaita kritums 2015.gadā reģistrēts Jēkabpilī, kur reģistrēts par 21% jauno uzņēmumu mazāk nekā 2014.gadā, un Rēzeknē, kur kritums ir attiecīgi 17%.
Kopš 2012.gada kritums turpinās arī Rīgā, kur aizvadītajā gadā reģistrēts 7931 jauns uzņēmums, kas ir par 13% mazāk nekā gadu iepriekš.
Jauno uzņēmumu skaita kritums saudzīgāk skāris abas Kurzemes lielās pilsētas - Ventspili un Liepāju -, kur reģistrēto uzņēmumu skaits, salīdzinot ar 2014.gadu, pērn samazinājies par 3%.
Tiesa, analizējot kopējo uzņēmumu skaita bilanci lielākajās Latvijas pilsētās, redzams, ka tikai četrās pilsētās pagājušajā gadā tas bijis ar plusa zīmi. Proti, jaunu reģistrēto uzņēmumu skaits bijis lielāks nekā likvidēto tikai Jelgavā, Jūrmalā, Rīgā un Valmierā. Pārējās pilsētās likvidēto uzņēmumu skaits pārsniedzis reģistrēto vidēji par septiņiem uzņēmumiem.
Vērtējot jaunu uzņēmumu reģistrāciju novados, Lursoft norāda, ka 2015.gadā jauni uzņēmumi reģistrēti visos Latvijas novados, tiesa gan, atsevišķos novados aktivitāte tradicionāli bijusi ievērojami zemāka nekā novados, kuri veidoti ap kādreizējo rajonu centriem.
Lursoft informācija liecina, ka zemākais jauno uzņēmumu skaits pagājušajā gadā reģistrēts Baltinavas un Lubānas novadā, kur reģistrēts tikai viens jauns uzņēmums. Dati rāda, ka Baltinavas novadā līdztekus vienam jaunam reģistrētajam uzņēmumam 2015.gadā reģistrēta arī viena uzņēmuma likvidācija, kamēr Lubānas novadā likvidēti trīs uzņēmumi. Abos novados pēdējo reizi pozitīva tendence, kad jaunu reģistrēto uzņēmumu skaits pārsniedz likvidēto, reģistrēta 2013.gadā.
Aizvadītajā gadā divi jauni uzņēmumi reģistrēti Zilupes novadā, savukārt uzņēmumu skaits par trim jauniem komersantiem pieaudzis Tērvetes, Aglonas un Apes novadā.
Kopumā, pēc Lursoft aprēķiniem, 2015.gadā bijuši 36 novadi, kuros reģistrēto uzņēmumu skaits bijis mazāks par desmit jauniem komersantiem.
Pretstats tiem ir Pierīgas novadi - Mārupe ar 216 jauniem uzņēmumiem, Ķekava ar 202 jauniem uzņēmumiem, Ogre ar 197 un Salaspils ar 153 -, kas jaunu reģistrēto uzņēmumu skaita ziņā pērn apsteiguši gan Ventspili, gan Valmieru un Rēzekni. Visos šajos novados jaunu reģistrēto uzņēmumu skaits pārsniedzis likvidēto komersantu skaitu, Mārupes un Ķekavas novadā jaunu reģistrēto skaitam esot pat trīs reizes lielākam.
Jau ziņots, ka aizvadītajā gadā reģistrēts pēdējo piecu gadu zemākais no jauna reģistrēto uzņēmumu skaits, savukārt likvidēto uzņēmumu skaits 2015.gadā palielinājies par 57%, liecina Lursoft apkoptā informācija.