Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +3 °C
Apmācies
Svētdiena, 22. decembris
Saulvedis
Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Režisors Pēteris Krilovs: Mūsu valstī domā – ja sanāks, izglītībai kaut ko iedosim

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes

34 komentāri

Kultūra
K
Latvijas kultūras cilvēkiem ir tāds pardums, kas jau ir kā slimība- novirzīt problēmu uz politiķiem un naudu. Saruna sākas par kultūras jautājumiem, bet hops- re, tur tie sliktie. Ar ko tad runāt par kultūru- ar ekonomistiem? Mani savulaik pārsteidza, ka matemātiķi un jursiti, izrādās, lasa literatūru vairāk kā visi tā sauktie kultūras studenti. Un P.Krilova pieminētā sliktā valoda nav skolu mācību programmu rezultāts, bet gan rezultāts tam, ka tie ar labo valodu studē citur, lai cik neticami un paradoksāli tas neliktos. P.Krilovs var redzēt tikai tos, kas atnāk uz akadēmiju.
Studente
S
Kultūras darbinieki paši iemācījušies melot un pielāgoties, dzīvot puspatiesībās un tās izplatīt. Laikam jāmāk lasīt starp rindām kā padomju laikos. P.Krilovs saka: Maģistri iestājās ar ļoti dažādām iepriekšējām izglītībām un izpratni par kino mākslu: .. Sagatavoti minimāli, taču sajēdz un var darīt." Kuram būs drosme pateikt, ka kino maģistratūra Latvijas Kultūras Aakadēmijā nav pievilcīga gandrīz nevienam, kas vēlas studēt kino? Pat uzņemot studentus reizi divos gados, tik pat kā nav konkursa un uzņem diplomātiksi izsakoties " ar ļoti dažādām iepriekšējām izglītībām un izpratni.." Vienīgā nekomerciālā kino maģistratūra Latvijā un nav pievilcīga? Vesels bars bakalauru, iepazinuši šo izglītību, brauc studēt ārzemēs. Un ko te varētu mainīt "vairāk naudas"? Tēlaini izsakoties, tiktu nokrāsota ēka, kas iekšā ir izpuvusi. Kas tiešām Latvijā kultūrā trūkst? Drosmīgi cilvēki ar savu viedokli, kas nav atkarīgi no kultūras cilvēku algotajiem amatiem un var vismaz sabiedrisko domu veidot, nevis tikai savu vietu sargāt. Lasot kino forumus un blogus, liekas, ka tādi ir. Taču, acīmredzot, viņi izglītojas, dalās ar viedokļiem, darbojas ārpus Kultūras akadēmijas. Un ne jau naudas trūkums izglītībā ir tam iemesls. Bet gan ideju un personību trūkums kultūras izglītībā.
pilsonis
p
Latvijā uzņem labas filmas. Var tikai novēlēt, lai tradicija saglabājas. Kino ir liels kopdarbs. Vieni spēlē (ar spēcīgu teātra aizmuguri), citi skatās. Vieniem tā ir naudas pelnīšana, citi to naudu sagādā. Pie sekmīga kopdarba visiem ir labi.
lustīgais nerris uz tirgus plača
l
Krilovs: "... izglītotie cilvēki radīs pievienoto vērtību un kapitālu..." Taisnība. Tikai tad, ja viņiem būs, kur strādāt un to savu izglītību likt lietā!
nu jā
n
ja tev ir suns, pašam nav jārej
līce?????????????????????
l
????????????????????????
nnn
n
beidzot jasak maksat pabalstus par berniem,kas musu kaiminos ir 250 eiro., maksla un izglitiba nevar but prioritate par bernu pabalstiem,tas lietas ir acgarnas tikai latvija,tapec,laikam,ka dzivojam kaininos ar krieviju.,
kolēģis
k
Ja Pēteris izsakās ,tad kā naglai uz galvas. Pareizi ,par robežām,tak latvietim ir svarīgāk -''mans lauciņš ,mana māja''.Kas notiek aiz šīm robežām,vieglāk nezināt ,lai nejustos pazemots ,jo tur ir smalkāk ,bet es nevaru.JO...! Var tik minēt ,kad gudrās galvas sapratīs,ko nozīmē Latvijas tēls ,ko dažādi māķslinieki nes Pasaulē!Galvenais ,ko tas maksā ,un kā tas atmaksājas!
Margarētai
M
Jo kļūstu vecāks, jo vairāk mani sāk kaitināt eksistēšana estētiskā izolācijā, runāšana par estētiku vien. Pie tam Latvijā šim vīrusam ir pateicīga augsne - publika pieradināta teātrī redzēt kaut ko smalku, varbūt skumīgu, ar pietāti bauda estētiski perfektu pasauli: «nesapratu, bet bija jauki, man patika» - to jau P.Krilovs precīzi pateicis. Apsveicami, ka viņš pamanījis teātru eiforijā būtisku problēmu. Kad Grozas Ķiberes "atšķirīgie" cilvēki "priecē" sabiedrības krējumu, tad, kāda jēga no tāda vēstījuma. Spēlmaņu nakts un pirmizrādes kļuvušas par par prominenču iemīļotu pulcēšanās vietu. Un tautai piejama "Saplēstā krūze" TV, bet par to smalkā kritika ne vārda. Kolaboracionisms. Nevajag jau tikai okupācijas varu, ar ko sadarboties. Sadarbošanās ar tiem, kam nauda mūsdienās - kā lai to sauc. Te Jūsu Magarēta : IKŠĶILES NOVADA PAŠVALDĪBA Komisiju saraksts uz 27.04.2016. 17.Konkursa „Dzintara Soduma balva” žūrijas komisija (VA) Komisijas priekšsēdētājs Indulis Trapiņš Komisijas locekļi Dace Jansone, Nora Ikstena, Liāna Bokšahttp://www.ikskile.lv/index.php/dome/komisijas Tātad pirms pāris nedēļām žūrijā vēl bija balvas saņēmēja Ikstena. P.Krilovs uztraucies par finansējumu izglītībai. K.Šadurskis ierunājās par to, ka pašvaldības varētu algot kultūras nozares skolotājus. Labi, ja ne visas, tad bagātās. Ja pašvaldībām pietiek bagātīgiem tēriņiem. Ir taču Rīgā viena daļa "manīgo", kas pie siles gadiem barojas, un tie ir arī kultūras cilvēki. Mākslinieku haltūras, kas tiek bagātīgi atalgotas, vai tur neaiziet liela daļa kultūrai nepieciešamās naudas? Cik tiem pāris kultūras skolotājiem pašvaldībā nepieciešams? Bet, ja to var noēst vienā vakarā kārtējos svētkos. Un tad domāju, vai P.Krilovs to neredz? Par kultūrkorupciju visu šo laiku neviens nav runājis. Kāpēc? Ne jau tik VID ir problēmas, diemžēl.
  • 5
  • 0
Margarēta
M
Nubet arī tajos festivālos latvijas filmu seansus negāž apkārt. Cilvēki iet prom no filmas pusē. Piemēram, tā paša Krilova filma "uz spēles latvija" bija nesaprotams, nenostrādāts mēsls, kuru vienā festivālā līdz galam izturēja tikai attiecīgajā valstī dzīvojošie latvieši un arī tikai tāpēc, ka pēc filmas bija pasolīts vīns un uzkodas par velti. Ja tādas taisa filmas, tad jājautā, vai šos līdzekļus tomēr nevajadzētu noņemt tā saucamajai kultūrai un novirzīt kaut vai medicīnai.
  • 3
  • 4
Vārds
V
Festivālu filmām skatītājs parastais vispār nav vajadzīgs.
  • 1
  • 2
Fly
F
Bullshit! Mazvērtības sajūtu pārņemti, mēs to vien gaidām, ko par mums labu teiks kāds ārzemnieks. Kamēr nav teicis, tikmēr mēs pat virsū neskatāmies. Ar to "tēlu" jau gadiem ilgi nēsājas visādi sportisti - iztērēti miljonu miljoni, bet ko tas ir devis Latvijas ekonomikai, kultūrai, attīstībai? Neko. Ko dod filmas, kuras Latvijā neskatās, bet "mēs uz ārzemju festivāliem" - varbūt kāds ārzemnieks paskatās un pieklājības pēc paslavē, tad - sarunāt ar vietējiem žurnālistiem slavas rakstiņus par nepieredzētu sajūsmu ārzemēs? Vai ir kāds sarēķinājis, cik neskatītas vai maz skatītas filmas mēs esam finansējuši?
  • 6
  • 2
Q
Q
Jo vairāk dos, jo vairāk "izglītības menedžeri" nozags.
Aza
A
MŪSU VALSTĪ NEDOMĀ UN NEMAZ NEĻAUJ DOMĀT.
Vārds
V
Nu, ja ļaus domāt tikai Briseles neļiešiem un pašmāju pērkamajiem, tad ...
  • 1
  • 3
ivars graudums
i
Mums , latvieshiem jaadod dahaadaam lietaam: aizsardziibai, veseliibai, u arii izgliitiibai. Taadeelj straadaasim visi produktiivi un ar izdomu, tad veiksies. Un nelamaasim lieki latvieshu valdiibu, taa nav pie visa vainiiga. Piemeeram, ja gjimenei Auto svariigaaks par beerniem, tad izmirshana ir rezultaaats. Nevajaga paarveertet naudas veertiibu, ir svariigaakas lietas!
Vārds
V
Sāc ar latviešu valodas apgūšanu "jumslatviethi"!
  • 2
  • 0
MŪS VALSTĪ NE-DOMĀ
M
Tikai RUNĀ, pieņem lasījumus, atņem skolotāju algām- Dombrovska konsolidācija, atpakaļ nav atdevis utt.
Senais
S
Man šķiet, ka kāds Aleksandrs S., domājot par krieviju, ir precīzi definējis kā MUMS pietrūkst. Protams, Latvijā vēl nav tik traki, bet - -Общественное мнение. Я не знаю, как определяют его социологи, но мне ясно, что оно может составиться только из взаимно-влияющих индивидуальных мнений, выражаемых свободно и совершенно независимо от мнения правительственного или партийного или от голоса прессы. И пока не будет в стране независимого общественного мнения — нет никакой гарантии... Man šķiet, ka katastrofāli ir sarucis domāt spējīgo, ar interesi apveltīto skaits vienaldzībai plaukstot un zeļot.
Acs
A
Jaunais, nav latviešu, vai kādas citas tautas provinciālisms. Ir provinciālisms vispār.
  • 3
  • 0
Senais > Jaunajam
S
Es domāju, ka elementāra, tradicionāla pieklājība nav smieklīgi sīkumaina. Smieklīga ir pārspīlēta pakaļtaisīšana, bet tur nekā nevar darīt, jo tā pilnībā atbilst provinciālismam, kas sākumā nokavē, bet vēlāk pārspīlē.
  • 2
  • 1
Jaunais
J
Jūs nopietni kļūdaties, Senais, vai arī lietojat parastās vai medicīniskās narkotikas. Zem nika, ko uzskatāt par savu, ir bieži izteikušies acīmredzami klīniski kretīni, kas šeit ražo komentus uz svara un aizņem līdz pusei portāla. Vēlreiz atkārtoju. ja satikšu TEVI uz ielas un man būs vajadzība pēc sarunas, labprāt lietošu tikai JŪS, pēc tam, kad būsim abpusēji stādījušies priekšā. Nesapratu snobismu par kādu mistisku provinciālismu, latviešiem, cik zināms, aristokrātijas nav kopš 14.gadsimta. Neesi nu tik smieklīgi sīkumains, vecīt. Lūk tas tiešām ož pēc latviešu provinciālisma.
  • 2
  • 1
Senais
S
Jaunais, šeit ir tikai viens Senais. Nez kāpēc vajadzētu raudzīties kā citi dara? Ak, tā - provinciālisms. P.S. Starp citu, angļu valodā ir arī uzruna vienskaitlī (thou), tiesa atmirusi, tāpēc sastopama senos rakstos, piem. Bībelē.
  • 3
  • 1
Jaunais
J
Senais, mēs te visi esam anonīmi komentētāji, citiem vārdiem, vienlīdzīgi kā plikie pirtī. Tā kā latviešu valodā nav vienas uzrunas formas kā angļiem vai pusotras kā frančiem, kuri par ''tu'' var izsist zobus, nav nekādas vainas lietot šeit latvisko tu, kā vienas idejas vai organizācijas komiltoņiem pienākas. Jums, savukārt, nekas netraucē jūsot pēc patikas, taču, tā kā nevaru zināt, piemēram, kurš no šī portāla trim-četriem Senajiem esat, palieku pie tu formas. Lai jauka diena, nezināmais!
  • 3
  • 4
Senais
S
Jaunais, JŪS, droši vien esat šo to pats pieredzējis, ko esmu teicis un pat panācis. Tiesa nedaudz, bet tomēr.
  • 4
  • 1
Jaunais
J
Senais, tu jebkur, jebkad šai padumLatvijā muti esi publiski pavēris. Trīs varianti - tevi ignorēs pa angļu modei (un vēl saka, ka latvieši nav globalizējušies), tevi nolādēs par nekaunību izteikties bez pavēles, vai arī, ja salasījušies īstie gudrīši, pēc atmiņas tiks noskaitīts no sausā atējā nesen izlietotas instrukciju lapas iemācīts pātars, ka tev nav taisnība jo Oliņš Boliņš Džimpā Rimpā (vai jebkādu citu skaitāmpantiņa līmeņa bezjēdzību). Tiesa gan - ir variants, pie kura visi klātesošie atzīs tavu taisnību, novilks bikses un lūgs pist viņus dirsā - ja tu būsi viņiem kaut ko dodošs vai dot varošs PRIEKŠNIEKS. Tāpēc pieņem par aksiomu - diskutēt ar latvieti, pat draugu ir bezjēdzīgi. Ne tāpēc, ka būtu stulbi vai verga dvēseles, nekad to neatzīšu, bet tāpēc, ka paši savas spējas nolādot, letiņi mesveidā izvēlas uzvesties kā stulbas vergu dvēseles bez sava viedokļa, kas ir pirmais brīva cilvēka priekšnoteikums.
  • 7
  • 7
Bīstama tendence
B
Šķiet, ka latviešiem ir bīstama tendence neaizdomāties: Šoreiz par svētkiem. V.Vējš 2016. gada 21. martā slejā "Ieguldīt trumuļos" aprakstīja mūsu pēdējā laika svētku svinēšanas tradīcijas : ...Praksē tas izpaužas tā, ka zem klajas debess tiek uzslietas estrādes, teltis, savests milzums skaņas un gaismas aparatūras, ekrāni, nožogojumi, kioski, pārvietojamās tualetes un tamlīdzīgi, līdz apdullinošā troksnī un raibumā vairs pat nav svarīgi, kas tieši tiek izrādīts. Reizēm vien sametas kauns par notiekošā barbarismu... ...Pasākumi tukšā vietā nenozīmē, ka tie ir lēti. Nebija brīnums nesen lasīt, ka uzņēmuma, kas specializējies lielu pasākumu tehniskajā nodrošināšanā, apgrozījums dubultojies tieši gadā, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta. Minētā summa – gandrīz pusotra miljona eiro – ir Latvijas kultūras dzīvei astronomiska. ... ir vietā atgādināt, ka tika solīts ieguldīt paliekošās, ilgtspējīgās programmās, bet masu pasākumu dzelžu, trumuļu un bundžu konstrukcijas tiek nojauktas burtiski nākamajā rītā. Protams, koka grīda virs parka puķēm izskatās šiki, pat ja paredzēta vienam opermūzikas koncertam. Pie Raiņa pieminekļa visās varavīksnes krāsās mirgojoša plēves telts nakts vidū – varbūt arī. Nemaz nerunāju par deju uzvedumu estrādes skatītāju vietās, kurā pašdarbības dejotāju tūkstoši sagaida saullēkta imitāciju, kas pārspēj Larsa fon Trīra inscenēto pasaules galu. Tomēr līdzšinējā svētku svinēšanas prakse mulsina – ja visa kā izgaismošanā un apskaņošanā pieņemts izlīdzēties ar truismu, ka "tas maksā tik, cik maksā", un, izrādās, tas ir itin veiksmīgs biznesa modelis, vai līdzīgu principu nevajadzētu ieviest arī attiecībā uz radošo un intelektuālo darbu? Man tomēr gribētos ticēt, ka Latvija simtgadē var izrādīties ne tikai tusētāju, bet arī lolotu talantu un intelektuāļu zeme. Režisor, Jūs sakāt, ka vajagpot runāt, vajagot būt gudriem. Vai Jūs nesatrauc šī svētku svinēšanas nu jau "sērga". Kultūrā pēdējos gados ir bijis liels naudas pieplūdums. Cik ministre seko diskusijām sabiedrībā? Ļaudis ir par to runājuši, arī šajā portālā.100g kultūras par to izteicās V.Kairišs. Bet bez atbalss. Kā tas iet kopā? Naudas nav, pedagogiem nepietiek, bet miljonus kaisa vējā Kultūras Galvaspilsētas, Prezidentūras un tagad jau gaidāmā Simtgades pasākumos - totāli viendienīšu masu pasākumos un salūtos. P.S.Vai pagājušajā gadā Ikšķiles svētkos Jūs parēķinājāt, cik izmaksāja Daugavas krastā Jūsu režisētie svētki? Cik skatītāju tos apmeklēja? Cik nopelnīja mākslinieki? Parēķiniet un mēģiniet svaru kausos salīdzsvarot, cik finanšu būtu pieticis pilnveidojot izglītības sistēmu visos līmeņos, atalgojot skolotājus mākslas skolās, vārdu sakot, jēdzīgām lietām.
kas ir "mūsu valsts" ???
k
Jau šeit režisors Pēteris Krilovs kļūdās. Ja ir kļūdas definīcijās, - tad tālāk nav vērts apspriest...

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē