Neskatoties uz to, inflācija samazinās, iekšzemes kopprodukta prognozes ik sešus mēnešus tiek pārskatītas uz leju."Vai monetārie stimuli ir atrisinājuši ekonomikas problēmas? Atbilde ir nē. Lai arī ir Nobela prēmijas laureāti, kuri uzskata, ka ar intensīvāku naudas drukāšanu var atrisināt problēmas," sacīja Latvijas Bankas vadītājs.Viņš salīdzināja papildu naudas drukāšanu ar banknošu kaisīšanu no helikoptera. Taču šāds risinājums ir kā izmantot aspirīnu sarežģītu slimību ārstēšanai. Aspirīns ir pretsāpju medikaments, kas ilgtermiņā nerisina problēmas cēloni, paskaidroja Rimšēvičs.Viņš atzīmēja, ka centrālās bankas piedāvā likviditāti, bet šī nauda pamatā paliek banku sistēmā. Banku sistēma minimāli reaģē uz monetārajiem stimuliem un papildu naudu neaizdod ekonomikai, atzina Rimšēvičs.Latvijas Bankas prezidents vērsa uzmanību, ka kopš 2009.gada ir dramatiski audzis parāda līmenis. Eirozonas valstu parāds kopš 2011.gada ir audzis par gandrīz vienu triljonu eiro vai 10% no kopējā eirozonas iekšzemes kopprodukta. Ir tikai sešas mazas eirozonas ekonomikas - Somija, Slovākija, Luksemburga un trīs Baltijas valstis, kuras izpilda Māstrihtas kritēriju par parāda līmeni, kas paredz, ka valsts parāds nedrīkst pārsniegt 60% no iekšzemes kopprodukta.Latvijas Banka šodien Rīgā rīko starptautisku konferenci, kuras tēma ir, kā panākt izaugsmi tautsaimniecībās ar augustu parāda līmeni.
Rimšēvičs: Papildu naudas drukāšana ir tikai pretsāpju zāles, kas nerisina ekonomikas problēmas
Papildu naudas drukāšana ir tikai pretsāpju zāles, kas nerisina reālās ekonomikas problēmas, Latvijas Bankas rīkotās konferences atklāšanā sacīja centrālās bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.Viņš atzīmēja, ka naudu drukā ASV Federālo Rezervju sistēma, Anglijas centrālā banka, Japānas banka un arī Eiropas Centrālā banka.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.