Viņš uzsvēra, ka ne Lietuva, ne Zviedrija nerunā par ekonomiskām sankcijām, savukārt Baltijas valstu starpā notiek diskusijas par ierobežojumiem atbildīgajām personām iebraukt Eiropas Savienībā (ES) un personisko kontu iesaldēšanu.
Ministrs arī atgādināja, ka trešdien pēcpusdienā uz Ārlietu ministriju tika izsaukts Ukrainas vēstnieks un pēc šīs tikšanās uzreiz izplatīts arī ministrijas paziņojums.
Savukārt ārpolitikas eksperte Žaneta Ozoliņa uzsvēra, ka pašlaik vēl tikai notiek diskusijas par nepieciešamo ES diskusiju un to nevajadzētu sasteigt. "Ja rīcība būtu ātrāka, tad Krievija varētu pārmest iejaukšanos Ukrainas iekšējās lietās. Vienas dienas laikā nevar pieņemt lēmumu par iespējamām sankcijām, bet vienprātība par nosodījumu ir. Tas ir dažu dienu vai nedēļu jautājums," pauda Ozoliņa.
Jaunais aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (Zaļo un zemnieku savienība) uzskata, ka Latvijas rīcība Ukrainas jautājumā neliecina par baidīšanos no Krievijas, bet lēmumus nevar sasteigt. Arī bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība) uzskata, ka Latvijas reakcija Ukrainas jautājumā ir adekvāta. Tomēr Pabriks "lielā mērā" piekrīt viedoklim, ka "scenārijs notikumiem Ukrainā tiek rakstīts Kremlī, Maskavā".
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Sergejs Potapkins (Saskaņas centrs) norādīja, ka ES ir ieinteresēta stabilā un drošā Ukrainā. Viņš uzskata, ka demonstranti vēlas sakārtot paši savu valsti.