Rostovskis: Beigsim taču šaut sev kājā, izglītība ir prece

Sākums likās prātīgs. Bet tad privātbiznesa āža kāja izlīda ārā. Tas ka TURĪBAS līmeņa juristi un pats R. ir panācis, ka privātpersonu DIBINĀTA augstskola nav juridiski korekti likumos noregulēta (lai būtu izdevīgi pelnīt), nedod tiesības DIENĀ propagandēt, ka tāds modelis būtu jāizveido visām LATVIJAS augstskolām. REKTORU neizvēlas R. kā augstskolas īpašnieks, R. būtībā nav arī augstskolas īpašnieks, R. ir SIA - privātpersonas, kas dibinājusi augstskolu, īpašnieks. Izglītības iestāde, tajā skaitā augstskola ir bezpeļņas institūcija. R. var DIBINĀT augstskolu, R. var iznomāt augstskolai telpas un ar to pelnīt. Bet nevar saņemt dividendes no izglītības. Diez kā tās telpas nokļuva R. īpašumā?

"Turībā" izglītība tiešām IR prece, jo jebkuru eksāmenu un diplomu var nopirkt par naudu, tātad Rostovskim ir pilnīga taisnība attiecībā uz paša augstskolu=biznesa projektu. Savukārt, mācībspēki "Turībā" ir vergu lomā - prasa daudz, bet maksā maz. Secinājums: šis biznesa projekts ir izdevīgs tikai tā turētājam - Rostovskim.

Nauda seko studentam . Ar stipendijām balsta valstij svarīgos cilvēkus svarīgos virzienos.

Beigsim šaut sev kājā: izglītība nav prece! Tāpat kā prece nav ticība, attiecības, māksla, valsts, sniegs utt. Jā, to visu var padarīt par preci, un šajā ziņā izglītība ir ARĪ prece. Un tomēr vienkāršojot uz tik primitīvu līmeni (visbūtiskāko izglītību savā mūžā cilvēks gūst 1-3,5 gadu vecumā!) - izglītība ir prece un `Turība` tirgo tikai labas preces - tiek deformēta visa vērtību sistēma. (Pagaidām izlasīju tikai virsrakstu, jo tas vienkārši `dūrās` acīs).

Precīzi teikts. Austrālijā iglītības nozare ir apmēram 3. vietā eksporta bilancē valstī. Kamēr Austrālija, kā arī daudzas citas valstis, kas ar savu izglītības sistēmu pelna un maksā nodokļus valstij, kas ir pilnīgi loģisks process, mēs pa lielam bāžam naudu tukšā caurumā. Kam vajag to lērumu sociālzinātnisko programmu, kuras tiek finansētas no valsts? Kāpēc valsts neatbalsta eksportspējīgu profesiju un nozaru attīstību? Valsts izglītība ir tiešs tās ekonomikas spogulis. Vai tāpēc mēs esam tādā pakaļā? Vārds ir kļuvis vērtīgāks par darbiem? Cik ilgi mēs slavināsim tukšuma kultu? PS. Smieklīgi, šodien, piemēram, NAV iespējams izveidot starpdisciplināru mācību kursu praktsiski nevienā valsts dotētā augstskolā. Reformām ir jābūt reālām un pamatīgām, ja gribam veidot attīstītu valsti!

Izglītība ir prece? Nožēlojams tipiņš. Jaunai sievietei nevainība ir prece kuru var izdevīgi pārdot inetā, veselība ir prece, veselības aprūpe ir prece, cilvēks ir prece, viņa prāts ir prece, cilvēka orgāni ir prece, Dzimtene ir prece, Dzimtenes mīlestība ir prece. Kas tad tagad nav prece? Šādi kroplīgi domājoši cilvēki atražo sev līdzīgus un tapēc mēs esam tādā bezcerībā. Puisi vairāk piestāvētu Rīgas Centrāltirgū vadīt preču ratiņus, jo dikti jau patīk tās preces.

.....šādi līdzīpašnieki nepārliecina. Prece ???Domāju, ka tā nekas nesanāks. Patiesībā visa sistēma ir sapuvusi, ne tikai izglītība.Par izglītību un citām lietām tagad spriež un pieņem lēmumus cilvēki, kam pašiem ar to izglītību tā pašvaki-plintnieki un plintnieces. Piemēram, ir cilvēki, kas var darīt visu, ko piedāvā, ka tik naudu maksā, par rezultātu+ vai - nevienam nav jāatbild.

Še tev , Zanders ne tikai rakstīt neprot, bet arī intervijas spēj padarīt garlaicīgas.