Rostovskis: Mazāk kampaņu, vairāk rūpju

Ikviens, kurš kaut nedaudz interesējies par ēdināšanas biznesu, zina, ka tas ir ārkārtīgi sarežģīts uzņēmējdarbības virziens ar striktu regulējumu un parasti arī ar ierobežotām peļņas iespējām. Tieši tāpēc, kad man pazīstama nelielas kafejnīcas īpašniece saņēma Valsts ieņēmumu dienesta (VID) paziņojumu, ka uzņēmumam atņemta alkohola tirdzniecības licence, viņai, tēlaini izsakoties, kļuva aukstas kājas. Jo viss it kā bija darīts pareizi un saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Sazinoties ar VID, izrādījās, ka notikušas izmaiņas likumdošanā, tāpēc visiem ēdināšanas uzņēmumiem savas licences bijis jāpārreģistrē. Turpmāk sekoja jautājums: "Kāpēc neinformējāt par šīm izmaiņām uzņēmējus?" un atbilde: "Jūsu pienākums ir pašai sekot izmaiņām tiesību aktos." (VID gan apgalvoja, ka esot arī informējuši uzņēmumus, tomēr konkrētais uzņēmums nesaņēma nevienu vēstuli - ne elektroniski vai VID elektroniskajā deklarēšanās sistēmā, ne papīra formātā). Nākamais jautājums: "Ko tagad darīt?" Un atbilde: "Vērsieties VID, un mēs izskatīsim licences atjaunošanas iespēju." Atklājās, ka tādu bēdubrāļu un māsu kā mana paziņa ir ne mazums un ka licences atjaunošana prasa ilgu laiku. Sākotnēji solītā nedēļa izstiepās divās, tad trīs, un vispār - VID esot tiesības to skatīt veselu mēnesi.Izrādījās, VID šķiet pašsaprotami, ka maza uzņēmuma vadītājam vai nu pašam jāspēj izsekot neskaitāmajām izmaiņām likumdošanā, vai arī jāalgo jurists, jo saprast, kas aiz katra likuma panta sausā juridiskā formulējuma slēpjas, nebūt nav vienkārši. Atgādināšu, ka šajā gadījumā runa bija par formālu licences pārreģistrāciju, kas noveda pie pavisam reāla apgrūtinājuma biznesam. Licences atņemšana bija viena papīrīša jautājums, licences atjaunošana - arī it kā viens papīrītis, bet prasa nedēļas! Tikmēr katru dienu tiek zaudēti ieņēmumi un klienti.Visi VID politiskās virsvadības un arī VID jaunās ģenerāldirektores Ināras Pētersones publiskie paziņojumi par VID kā servisa iestādi un tā rūpēm par saviem klientiem joprojām izrādās esam bez patiesa seguma.Valsts pārvaldes īstenotā sabiedrības informēšana rada divdabīgu un reizēm pat neslēpti divkosīgu iespaidu - iedzīvotāji un uzņēmumi savlaicīgi nesaņem vitāli svarīgas ziņas, jo iestāde neuzskata par savu pienākumu ar kādu auklēties. Tajā pašā laikā mēs redzam skaļas, vērienīgas un nereti savas neefektivitātes dēļ izšķērdīgas kampaņas par dažiem jautājumiem, kuriem Latvijas valdība vai Eiropas Komisija vēlas radīt lielu politisko vai sociālo rezonansi. Šī divdabība rada sabiedrībai uzstājīgu iespaidu, komunikācijas pasākumu mērķis ir nevis tās izglītošana, bet politiskas manipulācijas.Mazāk kampaņu un vairāk patiesu rūpju par savu klientu uzņēmēju informēšanu ir tas instruments, ko valsts pārvaldei vajadzētu ieviest, ja vēlme atbalstīt uzņēmējus ir patiesa.