Rubesa skaidroja, ka patlaban viņa jautājumus risinot ar diviem darbiniekiem, taču projekts esot milzīgs, ar lielu apjomu, un "daudzām lietām jau ir jābūt gatavām šodien". Lai būtu izstrādāta iepirkumu kārtība, juridiskais mehānisms un grāmatvedības programmas, vēl esot nepieciešami vismaz pāris mēneši. Liela daļa iepirkumu iešot caur Latvijas Iepirkumu uzraudzības biroju. Būtiski esot sakārtot, kuri iepirkumi kurā valstī tiks organizēti un kuri iepirkumi būs visās valstīs. Tāpat būtiski, kādā veidā jebkurš uzņēmums varēs no jebkuras valsts pieteikties.
Baltijas valstīs esot dažāda veida iepirkuma likumi, un patlaban būtisks darbs esot, lai šīs lietas sakārtotu. Tāpat esot skaidrs, ka iepirkumi būšot dažāda rakstura. Pēc pusgada būšot galīga skaidrība, kā šis process notiks.
Būtisku problēmu patlaban, realizējot Rail Baltica projektu, nav, atzina Rubesa. Viņa norādīja, ka kopuzņēmumā nākamā pusgada laikā strādās vēl kādi desmit darbinieki. Rubesas pakļautībā vajadzētu vēl būt trīs cilvēkiem - valdes locekļiem, tāpat būšot projekta vadītājs katrā valstī. Patlaban uz valdes locekļu amatiem konkurss vēl neesot izsludināts, bet tas notikšot šajā ceturksnī.
Kā uzsvēra Rubesa, svarīgi, ka visu trīs valstu ministru prezidenti ir iesaistīti un informēti par projekta gaitu. Būtiska loma esot arī transporta ministriem. Latvijā satiksmes ministra trūkumu patlaban nejūtot, jo daļa darba notiek valsts sekretāru līmenī un sadarbība ar Kasparu Ozoliņu esot ļoti laba.
Kā ziņots, šogad laikā no 11.novembra līdz 11.decembrim notika jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa Rail Baltica ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedriskā apspriešana tajās 15 Latvijas pašvaldībās, kuras skar jaunbūvējamā trase. Trase skars Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Iecavas, Bauskas, Baldones, Mārupes, Olaines novadu un Rīgu.
Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu-Rīgu-Kauņu-Varšavu-Berlīni.
Rail Baltica projekta pirmajā kārtā Latvijai Brisele piešķīrusi 238 miljonus eiro, kas pārsvarā paredzēti dzelzceļa posma no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai būvniecībai. Trim Baltijas valstīm kopā šim projektam līdz 2020.gadam ir piešķirti 442,2 miljoni eiro jeb līdzfinansējums 81,83% apmērā.