Rudzītis: Latvija - mājokļu kvalitātes problēmvalsts arī turpmāk?

Nesen publiskotā Eurostat statistika gan liecina, ka Latvijā mājokļos, kas iegādāti kredītā, dzīvo tikai 8,3% iedzīvotāju, kas ir septītais zemākais rādītājs starp visām Eiropas Savienības valstīm, savukārt privātpersonām izsniegto banku kredītu un mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu attiecība ir ap 60%, kas ir krietni zem ES vidējā rādītāja. Ja Latvijā ar tik nelielu mājokļu kredītu īpatsvaru situācija tiek raksturota ar frāzi "kredītu verdzība", tad kā lai raksturo situāciju Dānijā, Nīderlandē, Īrijā un citās Eiropas valstīs, kur hipotekārie kredīti procentuāli ir krietni lielākam skaitam iedzīvotāju, savukārt kopējais mājsaimniecību kredītu apjoms pat vairāk nekā divas reizes pārsniedz visu valsts iedzīvotāju gada laikā nopelnīto?Nenoliedzami, ka daļai Latvijas kredītņēmēju ir problēmas ar iepriekš ņemto mājokļu kredītu atmaksu, jo ienākumu līmenis ir zemāks nekā pirms krīzes, tomēr jau patlaban privātpersonām ir iespēja iziet maksātnespējas procesu pārskatāmā termiņā, lai atbrīvotos no pārlieku lielajām parādsaistībām. Šāda prakse tiek pielietota arī citviet Eiropā, un, pat neskatoties uz lielāku kredītu slogu nekā Latvijā, neviena no Eiropas valstīm nav ieviesusi "nolikto atslēgu" principu. Jo, lai cik vilinoši izklausītos šāda atbrīvošanās no saistībām, tas rada arī papildu riskus gan finanšu sektoram, gan ekonomikai kopumā. Par to, ka "noliktās atslēgas" nav nekāds burvju līdzeklis un nenodrošina ideālu mājokļu tirgus funkcionēšanu, liecina arī mājokļu tirgus problēmas ASV, kur virknē štatu darbojas šis princips.Māc šaubas, ka ir apzināti visi iespējamie riski un modelēta iespējamā situācijas attīstība, ja šādas izmaiņas tiek pieņemtas. Arī minētie 220 miljoni eiro papildu budžeta ieņēmumi izklausās ļoti vienkāršots aprēķins, kas balstīts uz pieņēmumu, ka visi cilvēki ir godīgi un viņiem nav "tieksmes uzmest" kādu, pilnībā ignorējot to, ka Latvijā ēnu ekonomika ir un vienmēr ir bijusi problēma, arī tajos laikos, kad kredīti Latvijā faktiski vispār nebija pieejami. Līdz ar to naivi domāt, ka, ja Latvijas iedzīvotājiem nebūs nekādu kredītsaistību, viņi tagad metīsies maksāt visus nodokļus un budžetā plūdīs nauda aumaļām.Piedāvāto izmaiņu gadījumā palielināsies mājokļu kredītu pirmā iemaksa, samazināsies termiņš, uz kādu tiks izsniegti mājokļu kredīti un pieaugs kredītu procentu likmes. Īpaši tas ietekmēs gados jaunus cilvēkus un jaunās ģimenes, jo pirmās iemaksas sakrāšanai būs nepieciešams daudz ilgāks laiks. Turklāt, ņemot vērā nekustamā īpašumu tirgus mazo likviditāti, atsevišķos reģionos komercbankas vispār neizsniegs mājokļus kredītus, jo riski būs pārāk lieli, lai piešķirtu kredītu pat tiem, kuriem ir stabili ienākumi un pirmā iemaksa. "Tas labi", teiks iniciatīvas atbalstītāji - bankas rūpīgāk izvērtēs visus riskus pirms naudas aizdošanas un būs mazāka iespēja, ka radīsies jauns nekustamā īpašuma burbulis. Bet vai līdz ar nepieejamākiem mājokļu kredītiem tiek piedāvātas kādas alternatīvas? Būtu jābūt alternatīvām, tomēr Latvijā nav ne attīstīts īres tirgus, ne arī atbalsta programmas pirmā mājokļa iegādei, kā tas ir citās valstīs. Alternatīvu neesamība nozīmē to, ka kredītu pieejamības samazināšanās tikai sekmētu īres cenu palielināšanos esošajās mājās, no kurām vairums ir vecas. Īres maksas kāpuma dēļ iedzīvotāji būs spiesti maksāt krietni lielākas summas par mājokli, jo mājokļu kredītu saņemt būs daudz grūtāk, bet sakrāt savam dzīvoklim vai mājai pie pašreizējiem ienākumiem būs neīstenojams sapnis. Turklāt jāatceras, ka salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvija izceļas ar vecāku dzīvojamo fondu un zemāku mājokļu kvalitāti. Liela daļa ēku ir ar zemu siltumnoturību, turklāt salīdzinoši liela daļa mājokļu nav labiekārtotu - tajos nav ne vannas, ne dušas. Tā kā vairumam Latvijas mājsaimniecību nav tādu naudas uzkrājumu, lai iegādātos jaunu māju vai dzīvokli, vai arī lai spētu veikt mājas kapitālo remontu, tad viņiem nebūs iespēju uzlabot savus dzīves apstākļus - būs vien jādzīvo savā personiskajā vai īrētajā vecajā mājā vai dzīvoklī. Mājokļu kredītu nepieejamību tikai sekmēs to, ka arī turpmāk Latvija varēs lepoties ar pēdējām vietām Eiropā mājokļu kvalitātes ziņā.Tomēr visdrīzāk, ka cilvēki vēlēsies uzlabot savus dzīves apstākļus un tiks meklētas alternatīvas iespējas dabūt naudu. Jautājums - vai būs šāds naudas piedāvājums? Ja ir pieprasījums, radīsies arī piedāvājums, vienīgais jautājums ir, cik tas būs piemērots un atbilstošs atbildīgas aizdošanas vai aizņemšanās principiem. Situācijā, kad daļai iedzīvotāju vairs nebija iespēju aizņemties no komercbankām, uzplauka ātro kredītu bizness. Līdzīga situācija var izveidoties arī mājokļu kreditēšanā, parādoties kompānijām, kas piedāvās aizņēmumus mājokļu iegādei vai remontam. Nosacījumi gan būs citi (piemēram, ar kredītu likmi, kas mērāma padsmit procentos), un šo kompāniju darbība būs krietni mazāk uzraugāma un pārskatāma, nekā tas ir komercbanku gadījumā. Tāpat mazāk pieejamu banku mājokļu kredītu gadījumā pastāv varbūtība, ka arī ātrie kredīti var tikt izmantoti tam neparedzētiem mērķiem (ilgtermiņa saistību finansēšanai). Faktiski šādā veidā Latvijā var tikt stimulēta zema standarta kredītu tirgus attīstība, kas, piemēram, ASV gadījumā beidzās ar pamatīgu krīzi.Līdz ar to politiķi, tiecoties izpatikt vēlētājiem, var izdarīt tiem "lāča pakalpojumu". Veicot nepārdomātas izmaiņas maksātnespējas likumā, kas sākotnēji varētu šķist kā esošo un topošo kredītņēmēju interešu aizstāvība, pastāv risks, ka nākotnē būs jātērē laiks un nauda, lai apkarotu neregulēto kreditēšanu un mazinātu spriedzi, kas radīsies no arvien bēdīgākā stāvoklī esošā dzīvojamā fonda. Vienmēr der atcerēties, ka bēgot no vilka var uzskriet lācim.