"Pēdējā laikā sabiedrībā arvien vairāk dzirdam bažas par iespējamo pārkaršanu tautsaimniecībā. Patiešām, ekonomikā redzam pārkaršanas pazīmes, kas saistītas ar piedāvājuma puses faktoriem. Darbaspēka tirgū vērojams saspīlējums, uzņēmējiem trūkst pieejama darbaspēka, viņi ir spiesti samazināt savu rentabilitāti, kas jau tuvākajā nākotnē var ietekmēt investīciju apmēru un konkurētspēju," sacīja Rutkaste.
Viņš arī uzvēra - lai šos riskus novērstu, ir nepieciešams īstenot vairākas lietas, tostarp jāīsteno strukturālās reformas, kas nodrošinātu efektīvāku esošā cilvēkkapitāla izmantošanu gan veselības, gan izglītības nozarē, kā arī jārūpējas, lai ilgstošie bezdarbnieki atgrieztos darba tirgū, un jāpārskata nodarbināto skaits valsts pārvaldē un sabiedriskajā sektorā kopumā. Vēl viens ļoti būtisks pasākumu komplekss ir saistīts ar budžeta politiku, kurai jābūt konservatīvai.
"Latvija nevar atļauties ekspansīvu fiskālo politiku. Jāīsteno pretcikliska budžeta politika, proti, labajos laikos jāveido budžeta uzkrājumi, kurus varētu izmantot sliktajos laikos. Tomēr pēc krīzes, dzīvojot augošas tautsaimniecības apstākļos, tā arī nevienu gadu neesam spējuši panākt budžeta pārpalikumu," teica Rutkaste.
Tāpat viņš atzīmēja, ka Eiropas fondi nav mūžīgi un jau pēc pāris gadiem kārtējais plānošanas periods beigsies.
"Plānots paplašināt fiskālo telpu, meklējot jaunus ienākumu avotus. Taču šādiem ienākumu avotiem ir īstermiņa daba, piemēram, procentu izdevumu ietaupījumi, tāpēc ilgtermiņā var pieaugt budžeta deficīts," sacīja Latvijas Bankas pārstāvis.
Viņš norādīja, ka satraukumu rada arī valdības iecere atteikties no fiskālā nodrošinājuma rezerves veidošanas 2019.gadā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka valdība ministriju prioritārajiem pasākumiem 2018.gada budžetā sadalījusi 345 miljonus eiro.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) otrdien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem atzīmēja, ka tostarp veselības aprūpei piešķirti 200 miljoni eiro, bet ceļu sakārtošanai - 25 miljoni eiro.