Viņš gan piebilda, ka no otras puses, nebūtu jāierobežo tās intereses, kas tiešā veidā neskar citu cilvēku intereses: “No tolerances viedokļa to varētu pieļaut. Valsts un baznīcas nošķīrums mūsu valstī drīzāk attiecas uz baznīcu kā institūciju, nevis tā, ka reliģija nebūtu pieļaujama valsts institūcijās vispār. Šeit arguments par valsts un baznīcas nošķīrumu nedarbojas.”
“Mans personīgais viedoklis ir, ka skolām nevajadzētu veicināt reliģijas izplatīšanos, bet runājot par skolas aktivitātēm, šajā gadījumā nav lielas atšķirības no citiem pulciņiem, kurus ļauj praktizēt, cik tālu tas neadraud iesaistīto, vai citu cilvēku drošību”.
“Bet ko darīt situācijā, ja kāds pēkšņi lūgtu telpu, kurā noziedot kazlēnu”, sarunas noslēgumā retoriski vaicāja Sedlenieks.
Diena.lv jau rakstīja par kādas Rīgas vidusskolas ieceri ierīkot brīvprātīgu lūgšanu telpu.
Kāds no skolas audzēkņu vecākiem portālam Diena.lv pauda satraukumu par šo ieceri, baidoties, ka prakse varētu kļūt obligāta.
Sazinoties ar skolas vadību, Diena.lv noskaidroja, ka šāda iecere tiešām apspriesta skolas vecāku padomē, tomēr iniciatīva nākusi no pašiem skolēniem un realizēšanās gadījumā būtu pilnīgi brīvprātīga, bet lūgšanām atvēlamā telpa noteikti būtu tāda, kas ikdienā citiem mērķiem netiek izmantota.