Seile: Vai mums pietiek tikai ar to, ka starptautiski izglītība Latvijā vērtēta kā laba?

nu Piebalgs Domburšovā teica, ka 1995.gada lēmums ir bijis OK.

Ir ļoti nožēlojami, ka mūsu varneši pirms vēlēšanām sola un sola, valsts svētkos slavina lielākās valsts vērtības- izglītotus civēkus, tiaki darbos visu dara pilnīgi otrādi. Izglītot'js jeb skolotājs visu laiku ministriem kopš Piebalga ministrēšanas ir bijis tikai 'kāju pamesls" nulles vērtībā, kam jāuzkrauj darbi, kutram ir taču jāapzinās sava misija un tās vārdā jāstrādā. Tauta, kurā tiek radīta necieņa pret Skolotāju, nav un nevar būt izglītota un gudra! Valsts, kas nerūpējas par savu iedzīvotāju izglītību, ir ļoti bezperspektīva. Tāpēc jau arī tie simtiem tūkstošu ekonomisko trimdinieku, jo jaunie cilvēki redz un labi saprot, kā dzīvo izglītotais skolotājs, teju vai "zobus vadzī karot". Kauns šis valsts varnešiem! Taču- kauna jau viņiem nav bijis, nav un nebūs! Nožēlojami un pretīgi!!! Sokotājiem noteikti ir jāstreiko visu janvāri, ja vēl vajag- kaut vai visu prezidentūras laiku, lai beidzot taču šie biezādaiņi saprot, ka joku nebūs!

Reformas Latvijas izglītības sistēmā joprojām turpinās izglītības reformēšana. To veic jau astoņpadsmitais izglītības ministrs pēc neatkarības atjaunošanas. Par izglītības sistēmu atbildīgas ir bijušas visas sava laika vadošās politiskās partijas: Latvijas ceļš - Andris Piebalgs, Jānis Vaivads, Jānis Gaigals; TB/LNNK - Māris Grinblats; Saimnieks - Juris Celmiņš; Tautas partija - Silva Golde, Māris Vītols, Kārlis Greiškalns; Latvijas Pirmā partija – Juris Radzevičs; Jaunais laiks - Kārlis Šadurskis, Inta Druviete; Zaļo zemnieku savienība - Baiba Rivža, Tatjana Koķe, Rolands Broks; Reformu partija - Roberts Ķīlis, Vjačeslavs Dombrovskis, no Vienotības - Ina Druviete, tagad bezpartejiskā Vienotības virzītā - Mārīte Seile. Kuriem no viņiem bija skolu pieredze? Varbūt M.Vītolam ar LU bakalaura grādu, varbūt zinātniekiem, varbūt juristiem J.Radzēvičam vai R.Brokam? Neliela skolu pieredze bija A.Piebalgam, bet viņš, mēģinādams ieviest ārzemju pieredzi, visu sagrieza ar kājām gaisā - skolēni varēja izvēlēties ko mācīties. Protams, viņi neizvēlējās ķīmiju un fiziku! Bijušais, pēc skaita priekšpēdējais ministrs V.Dombrovskis, lai izpatiktu darba devējiem un celtu savu prestīžu, panāca, ka visiem obligāti būs jākārto centralizētais eksāmens ķīmijā un fizikā. Tas nekas, ka nav nepeiciešamā skolotāju sagatavošana, nav nepieciešamā materiālā bāze, nav nepieciešamie mācību līdzekļi – bet ir ideja! Izvēles brīvību skolvadībā un mācību saturā vēlējās ieviest R.Ķīlis - labi, ka nepaspēja, jo tad gan katrs rīkotos kā māk vai kā nemāk. Bet tās nebija vienīgās R. Ķīļa „ieceres”! Daži priecājas, ka R.Ķīlis sakustinājis „stāvošo dīķi”, bet sakustināts tas dzidrāks un skaidrāks netop, tieši otrādi –„sāk jau smakot”. Samazinās skolēnu skaits, tiek slēgtas skolas, jo nav bērnu un jauniešu. Toties augstskolas un to izstrādātās studiju programmas aug kā sēnes pēc lietus. Katru gadu diplomu saņem aizvien jauni politologi, sociologi, ekonomisti, juristi, kuriem šeit nav darba. Valsts ne tikai velti izsķiež naudu, bet zaudē arī savus cilvēkresursus, jo aizbraucēju skaits turpina augt. Par budžeta (nodokļu maksātāju) naudu izskolotā juriste ārzemās strādā par pārdevēju, politologs noliktavā, bet skolotājs zemnieku laukos. Mērnieku laiku izglītības sistēmā turpinās, paliek jautājums – cik ilgi?

Ne ar kādiem solījumiem, ne ar kādiem algas palielinājumiem, pat ar trijiem brīviem mēnešiem vasarā MANI NEVIENS ATPAKAĻ SKOLĀ NEIEDABŪS ! Jo : - KĀ man ir jāmāca, nosaka veselā strīpā kantoru sasēduši "speciālisti", kam par "metodoloģējamo" priekšmetu nav pat attālas nojausmas; - Izglītības vadīšana jau sen ir reducējusies uz atbildības par jebko novelšanu uz skolotāju; - Skolotājam ir neskaitāmi pienākumi un atbildības un gandrīz nekādu iespēju kautko paveikt; - Pat ja alga reiz sasniegs adekvātu ieguldītajam lielumu, kāda nākamā - valdība, ministre, krīze vai reforma to tūdaļ "optimizēs". Piečakarēs to skolotāju vienalga. - Man jau tad, pirms pametu šo lv tik dikti "godājamo" profesiju, bija līdz klinķim cīnīties līdz bezspēkam ar bagāto vecāku gigantiskā ego apmātajiem dauņiem. Dauņiem nevis medicīniskās diagnozes, bet pēc attieksmes pret apkārtni ... sevīm. Kad gāju projām, teicu - lai tas, kurš to izdomāja, to pats arī dara. Zināms gadu skaits ir pagājis - un kretīnisms nozares "vadībā" tikai briest. --- Godājamie bijušie kolēģi ! Metiet to pasākumu pie malas. Ticiet, var dzīvot arī savādāk. Un sevi cienošam cilvēkam arī vajag dzīvot savādāk. Neticiet ne kārtējam ministram-vairāksolītājam, ne lizdai. Cik reizes viņi jūs jau ir piekrāpuši? Cik vēl reizes viņiem ir jūs jāpiekrāpj, līdz jums pielēks, ka tā - jūs krāps - vienmēr? --- Es saprotu tos, kuriem šī profesija ir sirdslieta. Esiet taču prātīgi - metiet to izm pie malas, strādājiet to darbu, ko protiet un māciet savus bērnus, radu bērnus, kaimiņu bērnus BRĪVAJĀ LAIKĀ. Būs labāk gan jums, gan viņiem ...

Izglītības ministre ar IQ ap 20. Gaišā Latvijas nākotne.

Mūsu izglītības sistēma ir diezgan ok, augstskolu diplomu pielīdzina arī citās valstīs, taču pašos mūsos ir problēmas - dažam angļu valoda pieklibo, dažam - citi sīkumi, taču katrā valstī ir kaut kas savādāks, kam jāpielāgojas. Skolotājiem pietrūkst kritisks pašnovērtējums, jāsaprot taču, ja kaut kas nesanāk, jāiet kursos un jāpamācās. Bet nē, diplomu dabūjuši, sabiedrības prasības jau 10 reizes izmainījusies, bet mēs vēl joprojām - "maucam" pa vecam. Ne jau viss "pa vecam" ir slikts, bet jābūt paškritiskiem.

Jāizvērtē vispirms sistēma, ne algas! Nekad nebūs pietiekoši, un tā klibosim tālāk vēl dziļākā grāvī. Kad pedagogi sāks izvērtēt sava darba kvalitāti? Ja Seile sāks ar piebraukšanu ārodbiedrībām un trokšņa cēlājiem, tad neko labāku arī nesagaidīsim!

"Latvijā nav redzējuma par to, cik laba ir izglītības kvalitāte." Kāpēc? Vienkārši - starp tiem, kas sevi par redzētājiem iecēluši, nav neviena gana kompetenta to saredzēt un novērtēt. " Jā, ir starptautiski pētījumi, kas apliecina, ka tā ir laba..." Pētījumos, vētījumos un koncepcijās ar pataujām var sapļūtīt visu, ko grib, bet ir viens lielisks lv augākās izglītības "līmeņa" un vērtības kritērijs - diplomu un KVALIFIKĀCIJAS atzīšana citās valstīs. Un te nu izrādās, ka TĀDS vērtējums ir gandrīz nekāds. "...ir jautājums vai mums ar to pietiek..." Un kuri tie "mums" būtu? Izm ? Skolotāji? Apkopēji īrijās ar augstskolu diplomiem? Vai bijušie dakteri, kas beigu beigās sanitāri? "Šāda redzējuma trūkums ... rada neskaidrības un pat robus kopīgajā sistēmā..." MAN nekāda redzējuma! Vai pēdējo divdesmit trīs gadu laikā vismaz vienam ministram vai izm darbonim ir bijusi kaut apjausma par to, cik un kādi izglītotie speciālisti kādās profesijās maz ir vajadzīgi? "...pieliekot lielākas pūles izglītības sistēmas reformēšanai..." Nuja - neko citu jau nespēj un neprot - tikai katrreiz piesolīt kādas mistiskas reformas. Tās, kuras visbiežāk pat nesāk. Un ja arī sāk, tad NEKAD nenoved līdz galam. Toties šis teksts - "... jo visu nenosaka tikai augšas, bet kopīga sadarbība ar visām iesaistītām pusēm..." - uzliek "visam" ministres redzējumam lepnu jumtiņu. Skat, arī šitais ministrētājs, vēl neko pat lāga nesācis solīt, jau taisās uz atbildības novelšanu. Kā tur bija ar tiem priekšvēlēšanu solījumiem "sociālajiem partneriem", kuru tagad nebūs? --- Rezumē vietā : Ja nevari turēt solījumus, tad pieturi muti! Sorry, neko citu man pateikt neiznāk. --- Bijis i skolotājs, i pasniedzējs, tagad šoferis Islandē. Un - "paceltu cepuri".

Cien.ministre nez' saprot, ka "kvalitātes" pakāpes ir smaga izgāšanās. Pedagogi, kuri 400 latu stipendijas dēļ savulaik rakstīja papīrus un krāmēja mapēs, tagad vēl bonusā saņem labas piemaksas. Bet vai tieši šie stipendiāti ir tie spēcīgākie skolotāji? Vai mapju saturs atbolst realitātei jeb skolēnu zināšanām un sekmēm attiecīgā priekšmetā?

Patiesībā Latvijas izglītībai ir tikai viens trūkums - tā nemāca savas valsts vēsturi un vērtības. Rezultātā mums ir bars ar ministriem, kuri prot tikai visu noniecināt.

Esmu pārliecināts, ka tāds vērtējums ir tikai publisks. Patiesībā, vismaz tajās, tā dēvētajās attīstītajās valstīs, tiem ar Latvijas, vai citu postpadomju diplomiem, stingri noskaidro zināšanu līmeni.