Sesks: Reemigrācijas plāna atslēgas vārdi ir "garantēts darbs" un "dzīvesvieta Latvijā"

EM aktivitātes, plānojot reemigrācijas pasākumus, Liepājas mērs vērtē kā loģisku soli, piebilstot, ka "labāk vēlāk nekā nekad". "Tas ir svarīgs jautājums, jo nevienam nav noslēpums, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju devušies strādāt uz ārvalstīm, bet vienlaikus daudziem Latvijas uzņēmumiem trūkst kvalificētu speciālistu," spriež Sesks.

Liepājas mērs aicina atcerēties vēsturi, kad augstskolu beidzējiem - jaunajiem speciālistiem - piedāvāja gan darbu, gan dzīvesvietu.

Kā pozitīvu piemēru Sesks min Liepājas reģionālo slimnīcu, kas jaunajiem speciālistiem piedāvā ne vien darbu, bet arī dzīvesvietu. "Pēdējo gadu laikā slimnīca tādā veidā piesaistījusi vairākus desmitus jauno ārstu," sacīja Sesks.

Par reemigrācijas atbalsta pasākumiem, kā uzskata Sesks, vēl ir jābūt plašākām diskusijām valdībā.

Jau ziņots, ka sabiedriskajai apspriešanai nodoti sākotnējie priekšlikumi un pirmās idejas reemigrācijas atbalsta pasākumiem, kuras izstrādājusi pēc ekonomikas ministra Daniela Pavļuta iniciatīvas izveidotā darba grupa.

Darba grupas piedāvātie un sabiedriskajai apspriešanai nodotie sākotnējie priekšlikumi reemigrācijas atbalsta pasākumu virzieniem ietver darba tirgus informācijas pieejamību, ieteikts veidot programmu augsti kvalificēta darbaspēka piesaistei, paplašināt personu loku, kuriem iespējams pretendēt uz repatrianta statusu, veidot sadarbību ar diasporu, atbalstīt skolēnus, kas atgriežas vai iekļaujas Latvijas izglītības sistēmā, paredzēta arī vienas pieturas aģentūras noteikšana ar jau esošām pārstāvniecībām reģionos informācijas un konsultāciju sniegšanai, kas attiecas uz uzturēšanos Latvijā.

Lielbritānijā dzīvojošo tautiešu portāla latviesiem.co.uk redaktore Terēze Bogdanova atzina, ka sabiedriskajai apspriešanai nodotajos sākotnējos priekšlikumos reemigrācijas atbalsta pasākumiem piemirsts par tiem prom aizbraukušajiem, kuriem nav augstas kvalifikācijas.

Bogdanovai būtisks šķiet jautājums, ko Latvija var piedāvāt cilvēkiem, kuri pametuši dzimteni un kuriem nav augstākās izglītības, bet kuri ir strādīgi un patlaban ārzemēs nodarbināti lauksaimniecībā, apkalpojošajā sektorā vai rūpnīcās. "Ko viņiem var piedāvāt Latvija, lai viņi justos atalgojuma ziņā novērtēti? Šādu cilvēku ir liels vairums, jo daudzās pilsētās Anglijas vidienē un ziemeļos cilvēki strādā tieši iepriekš minētajās jomās."