Iepriekš radās šaubas, vai Valsts kontroles padomes locekles Krūmiņas ievēlēšana nebūtu pretrunā ar Valsts kontroles likuma nosacījumiem, tāpēc komisija lūgusi šajā jautājumā Saeimas Juridiskā biroja un Tieslietu ministrijas atzinumu.
Pēc Saeimas Juridiskā biroja atzinuma saņemšanas Siliņa norādīja, ka Satversmē netiek atsevišķi nošķirti Valsts kontroles padomes locekļi un valsts kontrolieris, savukārt no likuma normām izriet, ka cilvēks var būt divus termiņu gan valsts kontrolieris, gan divus termiņus ieņemt Valsts kontroles padomes locekļa amatu. Līdz ar to būtu nepieciešams veikt izmaiņas Valsts kontroles likumā, tostarp paredzot, ka Valsts kontroles padomes priekšsēdētājam un arī padomes locekļiem ir vienāda nozīmība.
Komentējot situāciju ar Krūmiņas ievēlēšanu, Siliņa uzskata, ka balsojums līdz juristu atzinumu saņemšanas bija jāatliek, tomēr tas neietekmē to, ka Krūmiņa var ieņemt šo amatu. Taujāta, kāpēc neatkarīgie deputāti nerosināja Saeimas sēdē atlikt valsts kontroliera vēlēšanas, Siliņa skaidroja, ka sabiedrībā tas varētu tikt uzsvērts kā pretestība tieši Krūmiņas nonākšanai šajā amatā, tāpēc neatkarīgie deputāti neaicināja atlikt šo jautājumu, bet būtu atbalstījuši, ja to ierosinātu kāds cits.
Kā ziņots, tieši neatkarīgo deputātu grupas pārstāvis Viktors Valainis paudis bažas, ka Krūmiņas ievēlēšana šajā amatā varētu būt pretrunā ar Valsts kontroles likuma nosacījumiem.
Saeimas Juridiskais birojs, izvērtējot šo jautājumu, secinājis, ka Valsts kontroles likuma redakcija nebūtu atzīstama par atbilstošu prasībai, ka jebkuriem valsts dienesta pildīšanas ierobežojumiem jābūt savlaicīgi un nepārprotami paredzamiem, lai uz tās pamata tiktu ierobežotas Elitas Krūmiņas tiesības ieņemt valsts kontroliera amatu apstākļos, kad Saeima viņu šajā amatā jau ir apstiprinājusi.
Lai novērstu līdzīgu strīdīgu situāciju rašanos, Juridiskais birojs ierosina grozīt Valsts kontroles likumu un noteikt, kura Saeimas komisija pārbauda kandidātu atbilstību likuma prasībām, kā arī izvērtēt nepieciešamību precizēt Valsts kontroles likumu tā, ka būtu skaidri un nepārprotami noteikts, vai visi valsts kontrolieri šo amatu var ieņemt vairāk nekā divas reizes.
Atzinuma arī teikts, ka patlaban attiecībā uz valsts kontroliera amata kandidātu nevienai Saeimas komisijai nav paredzēta kompetence pārliecināties par amata kandidāta atbilstību likuma prasībām. Līdz ar to Juridiskais birojs uzskata, ka atbilstoši tiesiskuma principam pašai Saeimai pirms balsošanas par valsts kontroliera amata kandidātiem ir jāgūst pārliecība, ka izvirzītie kandidāti atbilst likuma prasībām.
Krūmiņu valsts kontroliera amatā Saeima ievēlēja 17.janvārī.