Portāls Diena.lv ziņoja, ka pirmdien Ankarā tika nāvējoši sašauts Krievijas vēstnieks Turcijā Andrejs Karlovs.
Sprūds portālam Diena.lv norādīja, ka šobrīd starp abu valstu līderiem - Vladimiru Putinu un Redžepu Tajipu Erdoganu - valda labas attiecības, tādējādi nav pamata uzskatīt, ka šis notikums varētu tās sabojāt. Tas drīzāk varētu stiprināt attiecības. Tomēr eksperts neizslēdza iespēju, ka gadījumā, ja tuvākajā nākotnē notiktu līdzīgi uzbrukumi, attiecības varētu mainīties.
Sprūds, runājot par uzbrukuma ietekmi uz Krievijas iesaisti Sīrijā, nedomā, ka Krievija varētu pastiprināt savu jau tā visai ievērojamo klātbūtni reģionā, tāpat arī nav paredzams, ka tā varētu atkāpties no iesaistes reģiona notikumos. "Tā nav 80.gadu Afganistāna," teica eksperts, skaidrojot, ka šobrīd nav sasniegts tāds apdraudējums Krievijas iekšienē, kas liktu valstij atkāpties no iesaistes konfliktā.
Eksperts atgādināja, ka Krievijas intereses Sīrijā nav saistītas tikai ar reģiona drošību, bet arī ar valsts kā starptautiska spēlētāja tēla atjaunošanu. Tādējādi Krievija ir ieinteresēta atbalstīt Bašāra el Asada režīmu, lai tas nekristu un to varētu izmantot sarunās ar Eiropas Savienību (ES), NATO un Turciju.
Jau ziņots, ka neilgi pēc uzbrukuma, Turcijas līderis bija jau piezvanījis Putinam, lai paustu nožēlu par notikušo, kā arī iepazīstinājis Putinu ar jaunāko informāciju par notikušo.
Savukārt Putins pirmdien paziņojis, ka Krievijas vēstnieka Turcijā Andreja Karlova nošaušana ir provokācija, lai sabotētu Ankaras un Maskavas attiecību uzlabošanos un centienus panākt mieru Sīrijā, ziņoja aģentūra LETA.
"Šis pastrādātais noziegums bez šaubām ir provokācija ar mērķi graut Krievijas - Turcijas attiecību normalizāciju un graut miera procesu Sīrijā, ko aktīvi virza Krievija, Turcija un Irāna," Putins pavēstīja televīzijā pārraidītos komentāros.
"Uz to var būt tikai viena atbilde - cīņas pastiprināšana pret terorismu, un bandīti to sajutīs," viņš uzsvēra, tiekoties ar Krievijas izlūkdienestu vadītājiem un Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.
Savukārt ASV politikas pasniedzējs Turcijā Andris Banka aģentūrai LETA komentējis, ka visticamāk notikums atstās lielāku ietekmi uz Turcijas iekšpolitiku nekā ārpolitiku. Eksperts norādīja, ka notikušais viennozīmīgi ir traumatisks notikums, taču, raugoties kopumā, pašlaik šķiet, ka abas puses nolēmušas turpināt attiecību normalizēšanu. Bankas vērtējumā, ja vēstnieka slepkavība notiktu aptuveni pirms pusgada, politiskās sekas varētu būt bijušas daudz lielākas. Viņa vērtējumā vēstnieka slepkavība vairāk met ēnu uz kopējo drošības situāciju Turcijā.
"Vēl jo vairāk, ņemot vērā, ka vēstnieka slepkava bija oficiāls drošības struktūru darbinieks. Kopš 2015.gada terora akti kļuvuši par normu un neviens īsti vairs nav pārsteigts par to. Der arī atzīmēt, ka dažas stundas pēc Krievijas vēstnieka slepkavības vairāki šāvieni tika raidīti ASV vēstniecības virzienā, kura pēdējā laikā tāpat ir bieži slēgta drošības apsvērumu dēļ," sacīja Banka.