Šteinbuka uzsvēra, ka Latvijai vēl ir jāiesniedz lūgums izvērtēt valsts ekonomisko situāciju, tad to vērtēs EK un Eiropas Centrālās bankas eksperti, bet galu galā Eiropas Padome pieņems politisku lēmumu. Pēc EK pārstāves vārdiem, Latvija vēl nav iesniegusi minēto pieteikumu, līdz ar to neesot saņemti arī nekādi signāli, kāds varētu būt lēmums.
Kā uzsvēra EK pārstāve, tas esot mīts, ka Latvijas uzaicinājumu uz eirozonu noteiks tikai un vienīgi spēja uz īsi laiku izpildīt Māstrihtas kritērijus. Galvenais, kas tikšot vērtēts, būšot ilgtspēja - proti, Latvijas spējas šos kritērijus izpildīt ilgtermiņā.
Pēc Šteinbukas domām, arī sabiedrības negatīvais viedoklis pret eiro var ietekmēt lēmumu par to, tiks vai netiks Latvija aicināta pievienoties eirozonai. Kā skaidroja EK pārstāve, var pastāvēt bažas - ja iedzīvotāji ir tik neapmierināti ar eiro ieviešanu, tātad nākamajās vēlēšanās viņi var nenobalsot par esošajiem valdošajiem politiskajiem spēkiem un pie varas var nākt citi politiķi, kuriem var būt citas politiskās prioritātes, tie var mainīt fiskālo disciplīnu un valsts finanšu stāvokļa ilgtspēja var nebūt vairs iespējama.