Strautiņš: Algu pieaugums atkal paātrināsies

1.ceturksnī algu kāpums gada griezumā bija gandrīz divreiz lielāks jeb 5,9%. Algu pieauguma bremzēšanās 2.ceturksnī vai varbūt tās šķietamība lielā mērā ir politikas izmaiņu rezultāts. Piemēram, 2.ceturksnī algas pat it kā samazinājās profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, par 0,8%. Tam nav nekāda ekonomiskā izskaidrojuma, jo šī šogad ir viena no straujāk augošajām nozarēm, pateicoties eksporta kāpumam. Ir zināms, ka mikrouzņēmuma forma vispopulārākā bijusi tieši šajā nozarē, kur tās izmantošanai bija spēcīgi ekonomiskie stimuli, jo algas veido ļoti lielu daļu izdevumiem, tāpēc ir izdevīgi šādi optimizēt nodokļu izmaksas. Iespējams, ka uzņēmumi jau sākuši pielāgoties izziņotajām izmaiņām mikrouzņēmumu regulējumā, kas nozīmētu zemāku bruto algu līmeni, pie tādām pašām vai augošām darbaspēka izmaksām. Bez minētās komercpakalpojumu nozares reģistrētās algas ir samazinājušās arī transportā, šajā gadījumā gan tas ir likumsakarīgi un atspoguļo reālus procesus. Ir zināms, ka 1.pusgadā apjomi tranzītā ir sarukuši apmēram par 1/5, tāpēc uzņēmumi ir spiesti samazināt algas, kas gan vienalga pieaug attiecībā pret reāli paveikto darbu. Minētie efekti turpinās darboties arī gada 2.pusē, taču citi apstākļi mainīsies. Pateicoties reformai, jau 3.ceturksnī redzēsim straujāku algu pieaugumu izglītībā, kurā 1.ceturksnī tās kāpa tikai par 1,7%. Gaidāma pakāpeniska situācijas uzlabošanās celtniecībā, kurā algu kāpums bija zem vidējā (2,6%). Domājams, ka turpmākajos trīs gados situācija būs krasi pretēja, jo nāksies piesaistīt papildus darbiniekus, gan paātrinoties ES fondu apritei, gan pieaugošu darbu apjomu finansējot banku kreditēšanai. Ļoti iespējams, ka šķietamo algu kāpuma vājumu veicinājusi arī nostrādātā darba laika legalizācija. Statistiķi šodien ziņo, ka strauji pieaudzis nostrādātais laiks pilnas slodzes izteiksmē - par 1,9%. Tas ir ievērojami vairāk nekā aizvadītā gada laikā. Turklāt tas noticis brīdī, kad strādājošo skaits, saskaņā ar darbaspēka apsekojumu, 2.ceturksnī gandrīz nav mainījies. Acīmredzot uzņēmumi ir lēmuši atskaitēs precīzāk atspoguļot nostrādāto laiku. Piemēram, tie, kuri agrāk oficiāli reģistrēja nepilnu slodzi, lai apietu minimālās algas regulējumu. Augot kopējam ienākumu līmenim, tas kļūst mazāk ierobežojošs. Ja šādi tiešām būtu pieaudzis nostrādātais laiks, tas arī nozīmētu, ka gandrīz apstājies darba ražīguma pieaugums, jo IKP 2.ceturksnī gada griezumā pieauga (par 2,1%) apmēram tikpat, cik kopējais darba laiks. Diez vai tas ir iespējams, jo iekārtu modernizācija un darba organizācijas uzlabošana ekonomikā kopumā ir pakāpenisks, plūstošs process. Darba ražīguma kāpums nevar šādi lēkāt, ja vien pieprasījuma svārstību dēļ krasi nemainās izaugsmes temps, kas nav noticis. Darba algu fonds 2.ceturksnī ir audzis par 5,3%, kas nozīmē, ka strādājošo kopējā reālā pirktspēja pieaugusi par 6.0%. Šī papildus naudas plūsma ir pietiekama, lai finansētu gan uzkrājumu, gan patēriņa kāpumu.