Ārējos tirdzniecības datus stipri ietekmē reeksporta svārstības un pat kuģu atiešanas laiki. Ārējās tirdzniecības dati tātad ir papildus informācijas avots, bet saprast, kas ir noticis, vienalga ir svarīgi. Eksports pret pērno augustu ir samazinājies par 51,9 miljoniem latu jeb 8,2%, tas ir lielākais kritums kopš krīzes laikiem gada griezumā.
Vairāk nekā pusi krituma jeb 64% izskaidro dzelzs un tērauds, šī pavērsiena iemesli ir vispārzināmi. Kā jau ir rakstīts, katrs šo produktu eksportā nopelnīts lats dod ienākumu ziņā daudz mazāk nekā citi rūpniecības produkti, tāpēc šīs nozares krīze nav izšķiroši ietekmējusi ekonomikas kopīgo virzību. Tāpat ļoti nozīmīga ietekme (34%) bijusi eļļas augu sēklu, tātad rapša eksporta kritumam, abas šīs kategorijas kopā jau izskaidro 98.5% no visa sarukuma gada griezumā. Nav dzirdētas sūdzības par sliktu rapša ražu, acīmredzot vienkārši aizkavējies eksporta sezonas sākums. Vēl eksportu gada griezumā mazināja minerālproduktu eksporta kritums (16% no kopējā krituma), kā arī sauszemes transportlīdzekļi (tātad automašīnas) un to daļas (13%), šie notikumi tātad galvenokārt saistīti ar reeksporta svārstībām.
Lielākā pretējā, tātad pozitīvā ietekme bija koksnei. Eksports pret jūliju savukārt ir pieaudzis, taču kāpums mēneša griezumā, tāpat kā kritums gada griezumā nav uzskatāms par lielu panākumu vai sakāvi. Svarīgākais faktors arī šajā gadījumā bijis koksnes eksporta kāpums par 13.6 miljoniem latu, izskaidrojot 38% no kopējā pieauguma. Situācija nozarē šogad ir samērā laba, bet bez sensacionāliem panākumiem, tāpēc te ir runa par vienkāršām sakritībām. Apjoms augustā bija daudz lielāks nekā iepriekšējos divos mēnešos, bet ļoti līdzīgs aprīlim un maijam.
Vēl 16% no mēneša kāpuma izskaidro tekstila apģērbu, bet 13% - dzelzs un tērauda eksporta izstrādājumu pieaugums. Interesanti, ka pēdējo divu gadu laikā augustā vēl gandrīz nav redzams graudu novākšanas iespaids ārējās tirdzniecības datos, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem. Iespējams, ka tas saistīts ar pieaugošām graudu uzglabāšanas jaudām, zemniekiem vairs tik ļoti nav jāsteidzas. Atsevišķās produktu kategorijās, lai arī bez lielas ietekmes uz eksporta kopējo dinamiku, sasniegti atzīmēšanas vērti rezultāti. Tekstila apģērba eksporta mēneša apjoms, pārsniedzot 12 miljonus, augstākais kopš 2005.gada. Tāpat līdz šim lielākais mēbeļu eksports, 15.7 miljoni, kā arī stikla un tā izstrādājumu (galvenokārt stikla šķiedras) eksports, gandrīz sasniedzot deviņus miljonus. Piena un tā produktu, medus eksports drusku sarucis pret jūliju, bet tā kā tā apjoms bija īpaši liels, gada pieauguma temps noturējies virs 20%. Šis gads kopumā ir tāpat bijis īpaši veiksmīgs miltu un piena izstrādājumu, tātad cepumu eksportētājiem. Latvijas izejvielu bāze un ļoti mērenās darbaspēka izmaksas acīmredzot rada piemērotu vidi viņu attīstībai. Ārējās tirdzniecības datos joprojām redzams arī atspulgs augļu un dārzeņu pārstrādes kā īpaši dinamiskas pārtikas pārstrādes apakšnozares darbībai.
Domājams, ka arī turpmākajos mēnešos visdrīzāk būs preču eksporta kopapjoma kritums gada griezumā. Liepājas Metalurga ķibeļu ietekme, ja neatsāksies uzņēmuma darbība, turpināsies līdz nākamā gada sākumam. Labvēlīgs atrisinājums LM ir iespējams, arī caur maksātnespējas scenāriju, citu rūpniecības nozaru attīstība kopumā labvēlīga, taču šī gada kopējais preču eksporta kāpums būs ļoti necils uz iepriekšējo gadu fona.