Strazds: Izdevīga aizņemšanās finanšu tirgos un pirmstermiņa aizņēmuma atmaksa ir saprātīgs solis

Kā viegli pamanāms, valstiskā muldonība eiro ieviešanas jautājumā sit augstu vilni. Bet man par šo tēmu ir daži pavisam vienkārši, droši vien pat naivi jautājumi – un cik jauki būtu, ja ļaudis, kas sevi sauc par valstsvīriem, finansistiem un vēl visādi, spētu uz tiem tikpat vienkārši atbildēt. Sāksim ar to, ka slavenais solītājs Einars un vēl vesels koris mums apgalvo - esot tak labi zināms, ka reizē ar referendumu par iestāšanos Eiropas Savienībā Latvijas tauta "faktiski" esot nobalsojusi arī par eiro ieviešanu. Tas tak esot pašsaprotami. Turklāt par to pirmsreferenduma laikā tik daudz esot runāts un stāstīts... Prasīt valstisko solītāju ansamblim, lai viņi paskaidrotu, kāda suņa pēc tad nebija iespējams tautas nobalsošanā pie reizes pajautāt arī par eiro ieviešanu, protams, ir bezjēdzīgi. Bet ko citu gan es gribētu pajautāt: Einar un Co., tad jau jums nebūs nekādu grūtību uz ašu roku sameklēt, nu, kaut vai desmit tālaika preses publikācijas, kurās jūs un jums līdzīgie esat vismaz kaut cik skaidri apliecinājuši - mīļā tauta, tu tak saproti, ka reizē ar ES mēs iespēju robežās sakām "jā" arī eiro? Mulsina gan tas, ka šajās dienās pavadīju labu laiciņu, pa deviņus gadus senas preses slejām šādus apliecinājumus meklējot, - bet, neraugoties uz zināmu pieredzi informācijas meklēšanā, neatradu vis. Nez kāpēc, Einar, tā? Taču nevarētu būt, ka atkal ir sagribējies vienkārši valstiski pamelot - sak, ies nu kāds duraks pārbaudīt, kas tur savulaik runāts un kas noklusēts? Tas būtu viens jautājums. Un te vēl pārītis - saistībā ar to, ka Dombrovskis un Co. mums savukārt aizgūtnēm stāsta: ja nu notiktu baisā nelaime un nāktos rīkot referendumu par eiro jautājumu, tas, lūk, neglābjami izjaukšot eiro ieviešanas grafiku - un varot gadīties pat tā, ka eiro mēs zaudēšot gandrīz vai uz visiem laikiem. Par to, cik reizes pie varas esošās "tiesiskuma koalīcijas" spēki pēdējā gada laikā vien paspējuši apliecināt, ka dumjās tautas viedokli tie vēlētos dzirdēt iespējami retāk, runas nav - kas tad nu to nav pamanījis. Bet es gribētu pajautāt ko citu - kas tas tāds ir par svēto un negrozāmo grafiku? Kur tieši tas ir apstiprināts? Un pa kuru laiku? Kaut kā iepriekšējos gados katrreiz, kad izrādījās, ka Latvijas rādītāji eiro ieviešanai neatbilst, šis pats Dombrovskis un Co. skandēja ko pilnīgi citu - nekas, nekas, mīļie, nav jau tā ieviešana akmenī iecirsta, nebūs nekāda traģēdija, ja atliksim vēl uz gadiņu vai pāris, viss tāpat ir labi un būs vēl labāk. Kas tad tagad ir pēkšņi mainījies, godīgie un nesavtīgie premjer, finanšu ministr, Latvijas Bankas prezident un pārējie? Kas tad tomēr ir akmenī iecirties, ja pēkšņi eiro ieviešana tieši tagad un tūlīt pārvērtusies par dzīvības un nāves jautājumu? Vai gadījumā jums nav sanācis paklusām kādam kaut ko tomēr apsolīt - un tāpēc tagad lienat vai no biksēm ārā?