Ir cilvēki, kuri gaida jūsu aktīvu iesaistīšanos politikā. Ko jūs viņiem šodien varat pateikt?
Mana profesionālā ētika ir tāda - ja es daru darbu, es pilnvērtīgi esmu visa koncentrējusies tam. Man ir neiespējami - un to es saku godīgi un tā nav nekāda slēpšanās vai pozīcijas demonstrēšana - līdz pēdējai dienai, kamēr es pildīšu amata pienākumus, es domāšu tikai par šiem amata pienākumiem. Pie manis nāk dažādi cilvēki. Izsaka savus piedāvājumus vai redzējumus. Es pat esmu iekārtojusi atsevišķu mapīti, kurā lieku šo cilvēku kontaktus. Ir ļoti interesanti cilvēki, kurus agrāk neesmu sastapusi. Pabeidzot savus amata pienākumus, es domāšu par to. Un tā tiešām būs mana prioritāte - kas būs tas, ko es tālāk daru.
Ja jums ir šāda mapīte, tad jums ir iestrādes, tātad jūs nopietni domājat?
Man būs jādomā par to. Es redzu interesantus cilvēkus - ar savu viedokli, ar savu pieredzi. Tas nenozīmē, ka es vācu kaut kādu komandu, ar kuru kaut ko darīšu kopā. Ne ar tādu izpratni. Bet apkopoju tīri to, ko man cilvēki tagad nes, stāsta un rāda. Krauju kaudzē, lai tajā visā reiz sāktu iedziļināties un pārdomāt. Varbūt kādreiz citrreiz tas man dzīvē noderēs.
Tātad, kad jūs beigsiet valsts kontrolieres darbu, jūs nopietni domāsiet par politiku vai arī meklēsiet citas iespējas savam profesionālajam darbam?
Es nesaku, ka koncentrēšos uz politiku. Vispirms man ir vajadzīgs reāls darbs. Politika nav darbs. Politika ir darbs tikai cilvēkiem, kas ir Saeimā. Visiem citiem ir cits darbs.
Visa valsts zina, kad beigsies jūsu pilnvaras. Vai tiešām jums jau nav reāla darba piedāvājuma?
Ir kaut kādi dažādi piedāvājumi izteikti. Es neesmu tajā tik ļoti iedziļinājusies, ka man būtu skaidrs, ko es tālāk darīšu.
Vai jūs esat tikusies ar Mārtiņu Bondaru vai Einaru Repši un runājusi ar viņiem par sadarbību?
Nē, neesmu runājusi ar viņiem. Ar Einaru Repši vispār es neesmu tikusies, man liekas, kopš tiem laikiem, kad viņš bija premjers. Nē, no viņiem pat neviens nav pieteicies aprunāties.
Kāds ir jūsu ideoloģiskais skatījums - jūs esat vairāk labēji vai kreisi noskaņots cilvēks?
Es neveidoju kaut kādu savu politisko platformu. Es, darot savu darbu, redzu lietas, kas netiek darītas pareizi. Esmu runājusi par to, kas būtu svarīgi valsts mērķtiecīgai pārvaldībai. Plānošana. Pareiza resursu pārvaldība. Dzīvojot šajā valstī, es uzskatu, ka tas ir nepareizi, ka sabiedrība tiek šķelta. Ka daudz enerģijas aiziet savstarpējos strīdos. Cilvēku noniecināšanā un pazemošanā. Man nav pieņemama tāda politika un pieeja jautājumiem - kādu nomelnot un noniecināt. Man liekas, ka tas ir nepareizi un mēs visi kopumā no tā esam tikai zaudētāji.
Vai jūs izskatāt iespēju iestāties kādā no esošajām politiskajām partijām?
Es neredzu, ka es varētu pievienoties kādai esošajai partijai. Man pat nav kādreiz bijusi tāda sajūta, ka varētu.
Kāpēc?
Un kāpēc man tas būtu vajadzīgs? Vēlreiz saku - man ir svarīgi darīt darbu, kurā es varu sevi realizēt. Man ir svarīga vide, kurā es esmu brīvs cilvēks. Kāds es arī esmu. Un saglabāt savu brīvību un neatkarību. Man tas ir būtiski. Es neesmu domājusi, kāds būs tas mans reālais darbs. Bet, pazīstot sevi, es zinu lietas, kas man ir būtiskas. Man ir svarīga iespēja mērogā domāt. Man absolūti nekad dzīvē nav bijis mērķis kādai politiskajai partijai pievienoties. Ar kādu mērķi?
Vai jūtat, ka jums ir daudz domubiedru, ar kuriem jūs kopā varētu formulēt jaunu mērķi?
Atbildot godīgi. Pie manis ir nākuši daudzi cilvēki. Pēdējā laikā aizvien vairāk, un lūguši satikties. Es redzu cilvēkus, kuri ir neatkarīgi savā viedoklī, kuriem ir zināma pieredze, kuri pārzina noteiktu jautājumu loku. Bet es ne uz vienu no viņiem neesmu skatījusies ar tādām acīm, paralēli domājot - nu ar šo cilvēku es kaut ko gribētu darīt kopā. Esmu atradusi tādu cilvēku kontaktus, ar kuriem dažādās dzīves situācijās būtu vērtīgi satikties un aprunāties. Bet ne ar kādu citu mērķi.
Piedodiet par šo jautājumu, bet vai jums nav doti mājieni, ka, ja jūs iesaistīsieties politikā, par jums varētu tikt izplatīta informācija, kura jums būtu ļoti nepatīkama?
Paldies Dievam, tādus draudus neesmu saņēmusi.
Ne tiešus, ne netiešus?
Varbūt ar mēģinājumiem radīt kādus stāstus presē. Tāds mēģinājums kādu laiku atpakaļ bija. Bet es tādas lietas atmiņā nepaturu. Es tam stāvu pāri. Man drīzāk ir žēl to cilvēku, kuri parakstās vai ir nopērkami, ka viņi var radīt kādus melus. Man šo cilvēku ir žēl. Man liekas, ka tie ir savā būtībā nelaimīgi cilvēki, kas orientējas uz to, kā otram darīt ļaunu.
Gada beigās bija ziņa, ka sabiedrībā pieaug optimisms. Vai jūsu personiskais optimisms par valstī notiekošo pieaug?
Es pati sevi vienmēr noskaņoju pozitīvi. Es neprotu dzīvot asarās vai bēdās. Vai kaisīt sev pelnus uz galvas. Tāpēc man ir svarīgi darīt reālas lietas un redzēt sava darba rezultātu. Dzīvot saskaņā ar sevi. Tomēr tas, ja es neietekmējos no negatīviem viedokļiem, nenozīmē, ka tajā brīdī, kad redzu ko negatīvu, nepārdzīvoju. Tomēr esmu pietiekami stiprs cilvēks, lai noskaņotu sevi pozitīvi.
Kā jūs ar savu valsts kontrolieres pieredzi raksturotu - vai mēs dzīvojam disciplinētā valstī, vai arī cilvēkiem likumpaklausības pietrūkst?
Es domāju, ka cilvēki pamatā ir likumpaklausīgi. Problēma mūsu valstī ir tajā, kā mēs vadām šos cilvēkus, kā organizējam viņu darbu un novērtējam viņus. ir jābūt novērtētam. Bet darbam - mērķtiecīgi vadītam. Diemžēl valsts pārvaldē darbs pašlaik nav mērķtiecīgi vadīts un uz mērķi orientēts. Tas nozīmē, ka valsts pārvaldē tiek izdarīts daudz lieka darba pa tukšo. Un tas ir gan cilvēkus demotivējoši, jo cilvēkam ir svarīgi darīt to, kam ir rezultāts. Un tas ir ļoti nepareizi no resursu izmantošanas viedokļa. Tiek velti iztērētas cilvēku zināšanas, un tiek velti iztērēta valsts nauda.
Vai jūsu pieminētajam valsts pārvaldes bezjēdzīgumam ir subjektīvi iemesli, respektīvi, valsti vada cilvēki, kuri neprot tai dot mērķtiecīgu virzību, vai iemesli tam ir objektīvi - slēpjas kādos nepareizos valsts uzbūves pamatos?
Lai nepārprastu - nav tā, ka viss ir bezjēdzīgi, bet ir pārāk daudz šī bezjēdzīguma. Pārāk daudz lieka garīgā darba, kura rezultāts netiek nekur tālāk izmantots. Mēs, Valsts kontrole, jau trīs gadus runājam par to, ka valstij ir vajadzīgs tāds valsts vadības mehānisms, kas ir uz mērķi orientēts. Kur ir vismaz četru gadu darbības plāns, kas ir jāizdara un kā to izdarīs. Citādi pārsvarā ir reaģēšana uz to notikumu, kas notiek šodien.