"Latvijas ekonomika pārliecinoši atveseļojas. 2011.gadā izaugsmes temps palielinājās līdz 5,5 procentiem un 2012.gada pirmajā ceturksnī sasniedza 6,8 procentus gada griezumā, ko veicināja iekšzemes pieprasījuma pieaugums. Misija ir palielinājusi 2012.gada izaugsmes prognozi līdz 3,5 procentiem," uzsvēra SVF misijas vadītājs Marks Grifits.
Viņš norādīja, ka īstermiņa rādītāji liecina - izaugsme varētu būt nedaudz lielāka, ja ārējās vides apstākļi nepasliktināsies. Pamatinflācija saglabājas zemā līmenī, un kopējai inflācijai vajadzētu samazināties līdz aptuveni 2,6 procentiem 2012.gadā, pieņemot, ka strauji nemainīsies pasaules energoresursu un pārtikas cenas.
"Šī gada budžeta deficītam būtu jāsamazinās līdz aptuveni 2 procentiem no IKP, kas ir krietni zemāk par Māstrihtas kritērijā noteiktajiem 3 procentiem. Nodokļu ieņēmumi 2012.gada pirmajā ceturksnī pārsniedza plānoto. Ņemot vērā spēcīgo iekšzemes pieprasījumu, liela daļa šīs pārpildes būtu jāuzkrāj. Tomēr varētu pieļaut papildu tēriņus jomās, kuras visvairāk pielāgojās krīzes laikā un kuru finansējums 2012.gada budžetā tika ierobežots. Tās ir primārā veselības aprūpe, ceļu uzturēšana un sociālās drošības tīkls," norādīja M.Grifits.
SVF pārstāvji skaidroja, ka valsts sektora algas ir jāpadara konkurētspējīgākas attiecībā pret privāto sektoru, lai ierobežotu augsti kvalificētu darbinieku aizplūšanu un lai varētu pieņemt darbā ekspertus, kas palīdzētu stiprināt nodokļu administrēšanu, taču jebkuriem izdevumu palielinājumiem būtu jābūt ierobežotiem un mērķtiecīgiem.
"Būtiskas nodokļu likumdošanas vai izdevumu izmaiņas vislabāk ir veikt, gatavojot kārtējo gada budžetu, nevis gada vidū, izdarot budžeta grozījumus. Ņemot vērā to, ka bezdarba līmenis vēl aizvien ir augsts, aptuveni 15 procenti, samazinot nodokļus, būtu jākoncentrējas uz darbaspēka izmaksu pazemināšanu, it īpaši domājot par ilgstošajiem bezdarbniekiem. Lai arī PVN samazināšana varētu likties pievilcīga, ņemot vērā, ka iepriekš krīzes kontekstā veiktie PVN palielinājumi bija ievērojami un līdz ar to pašreiz PVN Latvijā ir nedaudz augstāks nekā kaimiņvalstīs, tas varētu palielināt patēriņu un pasliktināt tekošā konta bilanci," uzskata misijas vadītājs.
"Attiecībā uz 2013.gadu mūs joprojām satrauc priekšlikumi ietaupīt līdzekļus, decentralizējot garantētā minimālā ienākuma pabalsta finansēšanu, tā kā trūcīgākajām pašvaldībām būs grūtības to izmaksāt. Mēs ceram, ka pētījums, kuru veic Pasaules Banka un Labklājības ministrija, piedāvās priekšlikumus nabadzības slazdu novēršanai un mērķtiecīgākai sociālajai palīdzībai, un ka šie priekšlikumi tiks iekļauti 2013.gada budžetā," sacīja M.Grifits.
"Kas attiecas uz Hipotēku un zemes banku (HZB), iestādēm būtu jāpārdod bankas komercaktīvi, ja vien netiek gūts skaidrs apliecinājums tam, ka cenu piedāvājumi ir stipri zem tirgus vērtības. Pēc pārdošanas procesa pabeigšanas atlikusī HZB attīstības daļa būtu jāapvieno ar citām attīstības finanšu institūcijām, izveidojot vienotu attīstības finanšu institūciju, un bankas licence būtu jāanulē. 2011.gadā valdība ieguldīja 58 miljonus latu (0,4 procenti no IKP) akciju sabiedrībā airBaltic. Valdībai vajadzētu cieši uzraudzīt jaunā biznesa plāna īstenošanu, lai lidsabiedrība ātrāk atsāktu pelnīt, un pārdot lidsabiedrību spēcīgam stratēģiskam investoram, lai izvairītos no turpmākiem zaudējumiem nodokļu maksātājiem," sprieda SVF pārstāvji.
Runājot par eiro ieviešanu, M.Grifits uzskata, ka iestādes ir panākušas ievērojamu progresu ceļā uz to. "Programmas ietvaros veiktā ievērojamā fiskālā konsolidācija nozīmē, ka Māstrihtas fiskālos kritērijus vajadzētu sasniegt ar lielu rezervi. Neskatoties uz veiksmīgo pamatinflācijas noturēšanu zemā līmenī un valsts reitinga atgriešanos investīciju līmenī, būs grūti sasniegt inflācijas un procentu likmes kritērijus, ņemot vērā ārējos satricinājumus un neskaidrības saistībā ar Māstrihtas kritēriju atsauces vērtību aprēķināšanu. Pievienošanās eiro zonai būtu labvēlīga Latvijas ekonomikai: tiktu novērsts valūtas maiņas kursa svārstību risks, vajadzētu uzlaboties finanšu tirgu stabilitātei un samazināties procentu likmēm. Iestādēm būtu jāturpina īstenot stingra politika, lai palielinātu iespējas ilgtspējīgā veidā sasniegt Māstrihtas kritērijus eiro ieviešanai," uzsvēra SVF pārstavis.
SVF pārstāvji arī pateicās iestādēm par viesmīlību un atklātajām sarunām misijas laikā, sociālajiem partneriem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kā arī Salacgrīvas mēram par uzņemšanu un ilgtspējīgu attīstības projektu piemēru demonstrēšanu.