Viedi cilvēki mēdz pamācīt mazāk pieredzējušos – pirms kaut ko mainīt (respektīvi – salauzt esošo), ir jābūt skaidrai vīzijai un precīzai izpratnei, ko tieši mēs gribam mainīt, kāpēc jaunais būs labāks par veco un beigu beigās – kāds tad izskatīsies un kādu ieguvumu dos jaunais – šajā gadījumā Valsts prezidenta institūcijas – modelis ar konkrētām funkcijām, pilnvarām, pienākumiem un tiesībām.
Līdz šim publiski vairāk ir runāts par prezidenta ievēlēšanas mehānismu, respektīvi, ka prezidentu vajadzētu vēlēt visiem pilsoņiem vai arī Saeimai un pašvaldību pārstāvjiem.
Sabiedrībai tas noteikti patiktu, jo, šķiet, aizvien esam izslāpuši pēc "stingrās un taisnīgās rokas", kas, līdzīgi kā Laimes lācis, atnāktu un ieceltu Latviju labklājības saulītē, izskaustu korupciju, paceltu visiem algas. Un visi būtu laimīgi.
Būtībā runa ir par mesijas meklējumiem, bet vispār netiek akcentēts būtiskākais – pašreizējā valsts pārvaldes sistēma ir veidojusies vēsturiski noteiktu apstākļu un iemeslu rezultātā. Ja tiktu mainītas prezidenta funkcijas un pilnvaras, būtu jāpārskata arī Saeimas un citu institūciju statusi, jo tas viss ir savstarpēji saistīts un precīzi sadalīts. Līdz ar to atrauti no pārējā spriedelēt, vai un kādā mērā mainīt prezidenta institūtu, ir diezgan nepareizi.
Iespējams, pašreizējā politiskā struktūra tiešām ir novecojusi un sevi izsmēlusi, taču pagaidām nav dzirdēti skaidri priekšlikumi, kādas funkcijas un pilnvaras un kādā apjomā tiktu pārdalītas starp esošajām varas institūcijām. Spilgts negatīvais piemērs rūpīgi neizvērtētām valsts pārvaldes izmaiņām ir pašvaldības, kas 25 gadu laikā piedzīvojušas vairākkārtīgas transformācijas, un patlaban esam kārtējās reformas gaidīšanas režīmā.
Manuprāt, nav īstais brīdis lemt par varas sistēmas sadalījuma izmaiņām, redzot, ka sabiedrība tam nav morāli un politiski nobriedusi.
Muradelli
:-)
demokrātijas īsais kurss