Viņš norādīja, ka pašreizējā minimālā alga 200 lati pēc nodokļu nomaksas jeb neto ir 144 lati, tādējādi tas ir zem iztikas minimuma. Centrālās statistikas pārvaldes informācija liecina, ka oktobrī iztikas minimums bija 176,75 lati, un, salīdzinot ar pērnā gada rādītāju atbilstošā mēnesī - 172,75 lati, tas ir audzis.
Tiesībsargs norādīja, ka vēl viens rādītājs algas atbilstības izvērtēšanai ir nabadzības līmeņa slieksnis, kas ir 60% no vidējiem ienākumiem valstī. "Ja cilvēks saņem 60% zem valstī vidējiem ienākumiem, tas jau liecina, ka valsts noteikusi minimālo algu, faktiski negarantējot cilvēku cienīgu iztikas minimumu atbilstīgā līmenī, tātad šī politika arī ir jāmaina. Manuprāt, tas ir signāls iedzīvotājiem un ikvienam Eiropas iedzīvotājam, pilsonim vai Eiropas uzņēmējam, ka šī valsts ir sociāli neaizsargāta, minimālā alga ir zem šiem nabadzības sliekšņiem, līdz ar to ir risks par sabiedrību kopumā un investīciju attīstību nākotnē," sacīja tiesībsargs.
Jansons uzsvēra, ka minimālajai algai ir jānodrošina cilvēku cienīgs iztikas minimums, kurā ietilps cilvēka ikdienas dzīvē nepieciešami tēriņi, kas gan nav ekstras, bet tādas ikdienas dzīvē nepieciešamas lietas kā nokļūt uz darba vietu, būt paēdušam, saņemt nepieciešamo veselības aprūpi. "Šobrīd faktiski pie šiem ienākumiem pat veselības aprūpes saņemšana ir neiespējama," teica tiesībsargs.
Viņš akcentēja, ka valsts nenodrošina veselības aprūpes minimumu un ar to nav domāta neatliekamā medicīnas palīdzība. "Tas jau ir galējs risinājums," piebilda Jansons.
Viena no tiesībsarga prioritātēm nākamajā gadā būs sociālās un ekonomiskās nevienlīdzības mazināšana - neatbilstoša minimālā alga un garantētais minimālais ienākums (GMI), nepietiekama sociālā aprūpe un rehabilitācija.