Timrots: Valstij nedaudz vajag atbalstīt jebkuru filmu

Saskaiti cik ļautiņu ir noskatījušies to "černuhu" un cik augšminētās filmas! Tad jau Latvija pilna ar cilvēkiem , kurus tu salīdzini ar slimiem suņiem!

tam ar citu viedokli. un kas vainas Baigai vasarai? Muusdienaam pilniigi pienjemams meeginaajums uznjemt veesturisko kino, bez stulbiibaam un faktu kljuudaam kaa filmaas "Gladiators" vai "Sibiirijas baarddzinis", nemaz nerunaajot par taadiem narkomaana murgiem kaa "300 spartiesi".

Nosauktie kinodarbi ir tie,kuru autori ir domājuši par skatītāju.To,vai Latvijā kādam tās būs vajadzīgas ,vai skatīsies. Skatās un skatīsies. E vēl šo sarakstu papildinātu ar A.Krieva "Dancis pa trim." Ja režisors(Krievs) braukā pa Latviju,tiekas ar skatītājiem, filmas beigās cilvēki,kas savā ciematā kino neredzējuši 10-15=20 gadu, seansa beigās autoru sveic ar applausiem.... Tas ir rādītājs.,tā ir attieksme,kas tiek skatītāju atalgota. Tas,ka top arī tāds kino,kura autoriem acīmredzami kauns ārpus Rīgas uzzināt skatītāju viedokli-ir tā. Visas nosauktās tapa ilgā laikā,kas galarezultātu labāku nedarīja. Varētu būt labākas arī Streiča,Graubas, Krieva filmas,ja kinobudžetu nesadalītu arī padibeņu aprakstfilmām. Cilvēki par valsts naudu ir tiesīgi saņemt skatāmu kino nevis tikai autoru pašapliecināšanos un kaimiņvalstu filmu sliktu stilistisku kopēšanu.

""Baiga vasara" arī "Rūdolfa mantoojums" ir labākais, kas pēdejā laika ir tapis Latvijas kino". Atvainojos, bet tie nu gan ir slima suņa murgi.

Jebkuram probleemas aprakstam ir jaasatur risinaajums. Preteejaa gadiijumaa taa nav probleema, bet njaudulisms, vaimanologija, luuzerisma kultiveesana.

Cietumnieku zargons noderees, kad jaunulji, saskatiijusies savu kinoelku varonjdarbus, saaks tos atdarinaat un nonaaks cietumaa. Bet cietumaa vinji nonaaks, peec tam kad buus dabuujusi pa seju un citurieni no tiem, kurus meegjinaas aplaupiit. Dzivee ne jau visi viiriesi ir kauties neprotosi matiisi bauskjenieki un urleeni ne vienmeer ir supermeni, pat pie attieciibas divi urleeni pret vienu.

"citaadi domaajosajiem", lasiit negaaciju izplatiitaajiem, neviens darboties neaizliegs. lai darbojas privaatajaa sektoraa. negaacijas un privaataas dziives staastus tacu publika peerk. bet kursh, ja ne valsts, uzturees patrotismu? ne jau viesi un timroti to dariis!

Porno filmas arī palīdz cilvēkiem. Sevišķi tai mūsu daudznacionālās sabiedrības daļai, kas ir vientuļie vīrieši. Kādēļ atstumt šo grupu? Valstij vajadzētu padomāt, kā rast iespēju atbalstīt arī viņu vēlmes, proti, porno. Nu labi sākumā varbūt ne hardcore, bet nu kādu minetiņu, jau nu ietvert var. Te darbs mūsu scenāristiem.

Biedrs timrots spriezh kaa birokraats, kuram "finanseet" noziimee pieskjirt dotaaciju pasaakumam, par kuru jau ieprieksh zinaams, ka tas nesiis zaudeejumus. Veel vairaak taapeec, ka kinoljauzhi ir diletanti un biedrs timrots pats to atziist - nemaaciiti un bez meistariibas. Taatad neko labu vai vismaz komerciaali paardodamu radiit nav speejiigi. Vieniigais, kas taadiem atliek, ir cereet uz garanteetu valsts barotavu. Sadalot finanseejumu vairaakiem, ir lielaakas iespeejas tikt pie barotavas, jo radiit kaut ko labu ir gruuti un iespeeja, ka izdosies tiesi tev, ir maza. Bet tagad jautaajums. Kaads sabiedriibai labums no taadu darboniisu "treneesanaas" un kaapeec vinji nevar treneeties savaa briivajaa laikaa par savu naudu, vai arii paluudzot zioedojumus biedram timrotam, ja jau vinsh tik atziniigi veertee jauno censoniishu meegjinaajumus?

Var piekrist Timrotam tiktāl, ka ir labāk finansēt daudzas lētas, nevis vienu dārgu filmu. Taču nav jēgas atbalstīt jebkuru filmu un kuru katru, kas te ieklīst un piesakās uz valsts finansējumu, aiz matiem pievilkdams filmas kopsakaru ar Latviju. Tas ir kinocentrs un viņu pieaicinātie (izvēlētie) eksperti, kas nosaka - atbalstīt latvisku, patriotisku filmu, vai - kosmopolitisku, nenosakāmu, ar mums tālām un svešām idejām. Izskatās, ka kinocentra izvēle ir par labu pēdējām, un svešvalodā drīz vien ir gaidāmas vēl vairākas filmas. Vai tā nav tendence un vienlaikus - slēpta cenzūra? Ja zinām, ka Streiča projekta atraidīšana pirms gada notika dēļ pavisam muļķīga un sadomāta iemesla - viņa izvēlētā administrātore neesot pietiekami zināma un pieredzējusi, bet kur viņa to pieredzi lai ņem, ja viņu atraida? Un vai tad administrātori tagad taisīs filmas, nevis režisori? Un nauda esot tikusi piešķirta diviem svešiem projektiem. Kādēļ par jau tā niecīgo kino bužetu Latvijai jāfinansē filmas svešvalodās, aizbildinoties ar internacionālismu un pārnacionālu sadarbošanos? Vai vispirms nebūtu jādomā par Latvijas tematiku un latviešu skatītāju? Piekrītu jan janovičam: "Kinocentrs - ir tādi paši antiņi, kā Aika filmā attēlotais latvietis Matīss Baušķenieks, kuru abi urlēni atspārda un atņem mobilo telefonu." Bet vai tāds kinocentrs krīzes apstākļos mums ar tik mazu filmu ražošanu vispār ir vajadzīgs, ar tik greizu kinopolitiku, kur bars ierēdņu imitē darbošanos? Vai to pašu nevar izdarīt pāris cilvēki Kultūras ministrijā, vajadzības gaījumā pieaicinot sabiedrībā cienījamus kultūras ekspertus, kas paši nav saistīti ar kinoražošanu?

jautaajums tovariscam viesim - kaapeec ielu bandas nav paarspiileejums, bet porno ir? pornjuki, ja vien tajos neraada izvarotaaju bandas, vienkaarsi speelee uz cilveeciskajiem instinktiem. un ne vairaak. starp citu, kaapeec totalitaarajos reziimos taa ierobezo cilveeka sexualitaati? vai ne taapeec, ka personiskajaa dziivee laimiigu cilveeku ir gruuti sakuudiit uz vardarbiibu? starp citu, atgaadinaasu, ka PSRS filmaas netruuka ne huligaanu, ne bandiitu, ne arii organizeetaas noziedziibas. Riigas kinostudijas "Dubultslazdaa" milicis - austrumu ciinju speciaalists tiek galaa ar pornoizplatiitaaju bandu, bet "20. gadsimta piraatu" autori panjeemusi aiz dziesmas taadus visaadaa zinjaa biistamus tipus kaadi neapsaubaami ir juuras piraati. Filmaas "Triisdesmito izniicinaat" un "Lai izdziivotu" Afganistaanas kara veteraani ciiniijaas ar lielaam noziedziigaam organizaacijaam - un pabeidza siis ciinjas kaa uzvareetaaji, lai gan bandiiti pec sagatavotiibas un brunojuma neatpalika no afgaanju modzahediem. Taa redz bija ar to socreaalismu.