Kam ir domāts šis žogs? Par ieceri būvēt šo grandiozo būvi pēc Viļņā notikušās Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas veterinārijas dienestu vadītāju tikšanās presei pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis.
Protams, bez oficiālā iemesla aizsargāties pret dzīvnieku infekcijas slimībām, te ir saskatāma kārtējā garšīgā iespēja tikt pie Eiropas naudiņas, lai cik bezjēdzīgi tā atkal tiktu izšķiesta. Un tas, ka Eiropas fondu nauda atšķirībā no pēckara Māršala plāna, kur nauda aizgāja reālās Vācijas ekonomikas attīstībā, bieži vien tiek izšķiesta bezjēdzīgos vai mazjēdzīgos vides un tūrisma projektos, kas neceļ Latvijas konkurētspēju, ir pierasta lieta.
Tāpēc bezjēdzīga žoga izbūve pret mežacūkām simtiem kilometru garumā būtu īsts Eiropas Kohēzijas politikas simbols, atklājot tās īsteno jēgu uzsēdināt jaunās dalībvalstis uz Eiropas naudas adatas, lai tās nebūtu spējīgas iebilst pret tā saucamo kopējo politiku - pat tad, ja tā ir mums klaji neizdevīga.
Būvējiet viesu namus, nebūvējiet rūpnīcas - šo politiku mēs jau esam atklājuši. Ievērojiet, kā Eiropas Komisijas pārstāvji Latvijā uzstājās pret lauku ceļu atjaunošanu par ES naudu, saucot to par bezjēdzīgu, un tad salieciet to kopā ar šo ideju būvēt drāšu žogu pret cūkām, kas ir OK.
Mēs nevaram dabūt godīgus tiešmaksājumus zemniekiem, toties varam dabūt naudu žogiem mežā. Jo mūsu zemnieki ir konkurenti, savukārt naudas ieguldīšana bezjēdzīgos projektos mūsu konkurētspēju tikai samazina. Būvēsim žodziņu, ieslidināsim kādu eiro kabatiņā, būs vismaz kaut kāds labumiņš, citādi nekā, - tā arī ir visa filozofija plašā politiskā spektrā, ko raksturo citādi absolūts tukšums un pilnīgs Latvijas interešu trūkums.
Taču bez mūsu pašu iedzīvotāju pazemošanas žoga ideja pazemo mūsu kaimiņus. Tā ir pretīga ideja - būvēt žogu starp valstīm, kas nepārprotami atgādina Berlīnes mūri, ko likās uz visiem laikiem esam nojaukuši 1989. gadā, bet kuru komunisti uzbūvēja pret cilvēkiem. Protams, tā ir parodija par Berlīnes mūri, tomēr tāpēc varbūt vēl vairāk aizvainojoša - nevis cūkām, bet cilvēkiem, kas mīt robežas otrā pusē. Antifašistiskais aizsargvalnis, ko 1961. gadā uzslēja odiozā Austrumvācija, bija aukstā kara simbols.
Nezinu kā jums, bet man pasaules mediju ziņas aizvien vairāk atgādina aukstā kara laikus. Vairs nekādas objektivitātes - tikai mūsējie un jūsējie. Tas, par ko mēs smējāmies, atmodai sākoties, - «ASV spiegiem, bet mūsējiem izlūkiem» -, atkal ir spēkā. Šajā kontekstā uzbūvēt garu žogu pret Austrumiem tūkstoš kilometru garumā ir tikai loģisks turpinājums šim debilizējošajam pretnostatījumam, kas ar katru dienu pieaug spēkā.