Līdz 2014. gadā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām un līdz ar to arī jaunā Eiropas Komisijas sastāva veidošanai ir zināms laiks. Ja vien Žozē Manuels Barrozu neatstāj savu amatu agrāk, teiksim, neparedzētu milzīgu satricinājumu rezultātā, ko izsauc Grieķijas aiziešana, kāds jauns krīzes vilnis vai kas cits, it kā vēl ir krietns laiks, līdz spekulācijas, kas būtu, ja būtu, ja Dombrovskis atstāj Latvijas politiku, iegūtu pietuvinātākas aprises. Tomēr nav noslēpums, ka tās notiek jau tagad. Jo Dombrovska Eiropas nākotne vienā vai otrā kapacitātē šķiet ticams un loģisks Latvijas premjera politiskās karjeras turpinājums.
Šodien Eiropas Parlamenta lielākā frakcija - labējā Tautas partijas frakcija - ir augstās domās par Dombrovski. Viņš ir ideāls politiķis no šīs ideoloģijas viedokļa tieši tādēļ, ka ir izpildītājs, kas kalpo noteiktām ekonomiskajām interesēm, nevis otrādi. Politiķis, kurš neimprovizē, bet mats matā īsteno jau gatavu vajadzīgo politikas konceptu, kas izsauc tā saukto finanšu tirgu uzticību ar savu prognozējamību, respektīvi, viņš ir cilvēks, kas dara to, ko vajag.
Dombrovskis ir simbols noteiktai politikai, kura ir īstenota Latvijā un kuru zināma finanšu elites daļa cenšas attiecināt uz visu kontinentu. Izeja no krīzes bez zaudējuma banku sektoram, visu risinājumu smagumu uzveļot sabiedrībai, ir ideāls problēmas risinājums no šī skatpunkta. Ņemot vērā tos izaicinājumus, ar kuriem banku sektors saskaras un saskarsies Eiropas kontekstā, Valdis Dombrovskis ir lielisks kandidāts, kas kā mūris stāvēs banku interešu pusē, aizstāvot tās no politiskajiem riskiem, ko izsauc vienmēr populistiskais sabiedrības spiediens.
Latvijai Dombrovska aiziešana uz Eiropu noteikti nebūtu zaudējums, bet drīzāk ieguvums - ar ironiju un bez tās. Smagais jautājums - kā Vienotība bez Dombrovska? Visu cieņu Solvitai Āboltiņai - vajag raksturu, lai izturētu līdzjutēju svilpienus uz ledus -, bet ir acīmredzami, ka tieši Dombrovskis ir tas lielais resurss, uz kura balstās varas partijas stabilā popularitāte noteiktā elektorāta daļā.
Tieši Dombrovska aiziešana pavērtu visplašākās durvis jauniem «restartiem» Latvijas politikā. Kamēr Vienotība ir stabila, labējo vēlētāju balsis galvenokārt akumulē premjera partija. Savukārt kreisās partijas niša Latvijā ir apbrīnojami ilgi brīva, tieši pateicoties SC darbam.