Tomēr tie atspoguļo ko ļoti būtisku - Francijas sabiedrības noskaņojumu, kuram cenšas izdabāt Sarkozī, bet šis sabiedrības noskaņojums nav radies no zila gaisa. Imigrācija Francijai rada problēmas, kuras pavisam nesen politkorektums prasīja neredzēt - pats Sarkozī nesen pamācīja citas Eiropas valstis, kā pozitīvi jāizturas pret imigrantiem. Laiki laikam mainās.
«Mums ir jāievieš reformas Šengenas zonā, kas būtu tikpat strukturālas kā tās, ko mēs tikko esam ieviesuši attiecībā uz eiro,» tagad saka Francijas prezidents. Un ļoti iespējams, ka šie vārdi, ņemot vērā Francijas lomu Eiropas Savienībā, nemaz nav tukša skaņa.
Francijas pilsoņi pieprasa protekcionismu, un Francija to redz Eiropas līmenī. Sarkozī tikai pauž viņu viedokli: «Mūsu integrācijas sistēma strādā arvien sliktāk, jo mums mūsu teritorijā ir pārāk daudz ārzemnieku un mēs viņiem nespējam atrast mājokļus, darba vietas, skolas. (..) Es vēlos, lai Eiropa aizsargātu savus pilsoņus. Es vairs nevēlos šo mežonīgo konkurenci. Es saku «nē» Eiropai, kas atver savus tirgus, kad citi to nedara.»
Pagaidām, iespējams, valodas barjeras dēļ Francija nav iecienīts Latvijas darbaspēka galamērķis, tāpēc Francijas prezidenta vārdi lielās līnijās neattiecas uz šajā valstī strādājošajiem latviešiem. Tomēr nav izslēgts, ka drīz kaut ko līdzīgu dzirdēsim arī no to valstu līderiem, kurās latvieši kopā ar citiem austrumeiropiešiem ir jau pārplūdinājuši vietējo darba tirgu, - kamēr pašā Latvijā jau lauza galvu, kā ievest darbaspēku no nabadzīgākām valstīm, kuru iedzīvotāji ir gatavi strādāt par mazāku samaksu nekā latvieši. Tā ir kopīga Eiropas problēmsituācija.
Problēma, ko Sarkozī saredz Francijas un trešo valsu attiecībās, pastāv arī pašā Eiropas Savienības iekšienē, jo pašlaik mežonīgā migrācija tiešām dragā cilvēku likteņus un vājāku valstu ekonomikas.