Točs:Latvijā nav bijis neviena mazsvarīga referenduma

Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” anulēs Satversmes 2. pantu „vara pieder tautai”. Būtiskāk par bezjēdzīgu parakstu skaita palielinājumu ir kvalitatīvu tautas nobalsošanu rīkošana, kurā jautājums tiek izskatīts pēc būtības, izprotami noformēts un tautas un valsts interesēs apspriests un pieņemts – uzskata Latvijas Sociālo reformu biedrība. LSRB mudina par tik valstiski svarīgu likumu grozījumu ieviešanu, kas faktiski aptur Satversmes 2. pantu, rosināt brīvo balsojumu Saeimā, turklāt iepriekš jautājumu apspriežot Saeimas visās komisijās, kas nav ticis izdarīts iepriekš, un šī gada 26. jūlija balsojumu atlikt uz rudeni, pēc diskusiju rosināšanas ekspertu un deputātu starpā. Tiesiskuma princips paredz, ka ieguvumiem jābūt lielākiem kā zaudējumiem. Grozījumi likumā nekādā veidā nav saistīti ar valsts pārvaldības uzlabošanu un tiesiskuma principu stiprināšanu Latvijā. Ja tautai grozījumu ietekmē jāatsakās no tiesībām izteikt viedokli referendumos, tad svarīgi ir, kādi cilvēki realizēs autoritāro varu valstī. „Piemēram, K. Ulmanis ir plaši apspriesta, daudzšķautņaina personība, bet tieši sociālais taisnīgums kā virzītājspēks valstī bija tā vienojošā ideja, kas nodrošināja šī valstsvīra vārdam paliekošu vietu vēstures un tautas atmiņā. Vai to cilvēku mērķi, kas šobrīd ir varas kalngalā, patiesi ir veicināt uzplaukumu, labklājības programmas un sociālo taisnīgumu, ko pirmskara gados spēja valsts interesēs īstenot K. Ulmanis?”, bažas pauž Ivars Redisons, Latvijas Sociālo Reformu Biedrības valdes priekšsēdētājs. Jau 10. Saeimā iesniegtie grozījumi, kas reglamentē iniciatīvu iesniedzēju reģistrāciju un aģitācijas finansēšanu, ir novērsuši trūkumus, kas pieļāva, piemēram, ārzemnieka V.Lindermaņa iniciatīvu virzīt grozījumus Satversmē, un šobrīd parakstu skaita palielināšana nav nepieciešama. Laika gaitā Latvijā ir bijis maz tautas nobalsošanu, un iezīmējas noteikta tendence – grūtības savākt minimālo 10 000 balsu skaitu. Ja papildu būtu jāsavāc kaut 5 tūkstoši parakstu, neviena iniciatīva negūtu atbalstu. Kā apliecina prakse – „Sabiedrības līdzdalības fonda” interneta vietnē ManaBalss.lv tikai trīs iniciatīvas ir spējušas gada laikā savākt minimālo 10 tūkstošu balsu skaitu - ir kļūdains pieņēmums, ka iespēja balsot internetā attaisno ieceri paaugstināt parakstītāju skaitu. Bez tam, informāciju tehnoloģijas sniedz vietņu turētājiem iespējas bloķēt tās iniciatīvas, ko uzskata par nevēlamām. Latvijas Sociālo reformu biedrība, ņemot vērā augšminētos faktus, atzīmē, ka paraksta skaita palielināšana ir tiešs demokrātijas ierobežojums, kas apdraud vēlētāju intereses, kas nekad vairs nespēs pārvarēt augsto parakstītāju skaita slieksni. Saeimai ir jāņem vērā Satversmes Sapulces jau 1922. gadā noteikto, ka vara Latvijā pieder tautai, un ir nepieciešams saglabāt iespēju tautai brīvi ierosināt likumus. Plānojot grozījumus likumā par „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, Latvijas Sociālo reformu biedrība aicina atjaunot Satversmes Sapulces noteikto kārtību, ka likumu iniciatīvas iesniedz viens tūkstotis vēlētāju, un Centrālā vēlēšanu komisija atklāj parakstu vākšanu. Ja tas kādu apstākļu dēļ nav iespējams, tad aicinām atstāt negrozītu līdzšinējo kārtību, ka 10 tūkstoši pilsoņu var iesniegt Centrālajai Vēlēšanu Komisijai likuma iniciatīvu. Latvijas sabiedrībai ir jāsaprot, un, nepieciešamības gadījumā, jāaizstāv savas tiesības, skaidri un nepārprotami paužot savu nostāju likumdevēju varai.

Es gribeetu redzeet tos mulkjus,kas veel balsos par Aboltinju...vecene iedomaajusies,ka tur paratizees visu muuzhu,nekaa-buus jaaiet straadaat...