Viņš pastāstīja, ka īpašu neizpratni Jūrmalas vadībā radījusi FM rīcība, paziņojot par papildu nosacījumiem aizdevuma saņemšanai. "Man rodas iespaids, ka tā ir nevēlēšanās risināt situāciju," vienlaikus norādot, ka tā robežojas ar "kaitniecisku rīcību". G.Truksins uzsvēra, ka jau iepriekš Jūrmalas pašvaldība griezusies pie valsts, lūdzot situāciju, ar postā ejošo sanatoriju, risināt, tomēr valsts domes aicinājumu noraidījusi. Viņš atzina, ka izskatās, ka nedz valsts vēlas risināt situāciju, nedz ļauj to darīt pašvaldībai.
Domes priekšsēdētājs atzina, ka viens no nosacījumiem, kas uzlikts domei, ir pierādīt SIA Ominasis Latvia sanatorijas pārdošanas lēmuma likumību. "Mums nav tādas kompetences un tiesību izteikt šādus spriedumus," uzskata G.Truksnis.
G.Truksnis vairākkārt uzsvēra, ka pašvaldība kredītu varēs atdot un par "to nav nekādu šaubu". Patlaban domei gan nav brīvu līdzekļu budžetā, ko varētu novirzīt sanatorijas iegādei, jo "viss ir saplānots". "Ja būtu brīvi līdzekļi, tad vispār nebūtu jāprasa, bet šobrīd brīvus līdzekļus atrast nevaram, Šis bija vienīgais risinājums," sacīja G.Truksnis. Viņš sacīja, ka līdzekļus varētu rast nākošajā budžetā, tomēr tikmēr iet bojā sanatorijas kultūrvēsturiskās vērtības. Tāpat bojājumi rastos, ja izlemtu izsolīt sanatoriju. "Nav arī neviena investora. Ja būs- tad kādas ir garantijas, ka viņš tur kaut ko darīs? Un konkurentiem būtu pat izdevīgi ieguldīt piecus miljonus un nopirkt un neko tur nedarīt."
Kā sanatorija attīstītos, ja tā nonāktu domes rīcībā, G.Truksnis atklāja vairākus scenārijus: ēku komplekss kalpotu pašvaldības funkciju veikšanai; pašvaldība meklētu kompleksam investoru; piesaistītu Eiropas Savienības fondu līdzekļus vai privātos investorus un "atdzīvinātu" kompleksu.