Āboliņš secina, ka daudzas nopietnas lietas var izdarīt tikai tad, ja ir attiecīgs finansējums. Dienesta gada kopējais budžets ir 28,5 miljoni latu, no kuriem 22,3 miljoni ir paredzēti vien atalgojumam, bet par atlikušo jāuztur ēkas un tehnika.
"Nav grūti parēķināt, cik paliek pāri un ko mēs par to varam atļauties, ņemot vērā, ka šī nauda nepieciešama ēku un tehnikas uzturēšanai. Tikai tad mēs sabiedrībai varēsim sniegt kvalitatīvu pakalpojumu, ja mūsu dienesta gada budžets būtu 200 miljoni. Tā gan diemžēl nebūs un ar to ir jārēķinās," uzsvēra Āboliņš.
Ņemot vērā iepriekšminēto, VUGD priekšnieks aicināja savus padotos strādāt ar tiem līdzekļiem, kas atvēlēti, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. Neskatoties uz mazo dienesta budžetu, lielu atbalstu sniedz dienesta iesaistīšanās starptautiskajos projektos, kuru kopējā summa ir aptuveni pieci miljoni eiro (3,5 miljoni latu). Ar iesaistīšanos šādos projektos dienestam ir iespējams atjaunot tehniku un ugunsdzēsējiem izglītoties.
"Pavelkot treknu svītru zem 2012.gada, es kā dienesta vadītājs ar darbības rezultātiem esmu apmierināts un šis gads tāpat kā pagājušais ir pārbaudījumu gads. Mans aicinājums ir censties pēc labākās sirdsapziņas veikt pienākumus un nekurnēt par grūtībām," uzsvēra Āboliņš.
Tāpat viņš aicināja ugunsdzēsējus nekautrēties un par problēmām informēt priekšniecību.
Uz gada pārskata sanāksmi bija ieradies arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Viņš vēlāk žurnālistiem atzina, ka dienesta materiāltehniskā stāvokļa uzlabošana ir nepieciešama, taču esot skaidrs, ka valsts šobrīd nevarot atļauties piešķirt 200 miljonus latu.
"Iekšlietu sistēma ir liela, tāpēc es aicinu dienestu aktīvi iesaistīties dažādos Eiropas projektos. Mans redzējums ir veidot konceptuālu attīstību, jo skaidrs, ka nevarēsim 200 miljonus latu piešķirt, taču primāri ir svarīgi stabilizēt dienestus, lai sistēma nebrūk kopā. Skaidrs, ka jābūt redzējumam, un es gribētu iekšlietu sistēmas attīstību uzlikt uz papīra, lai apmēram varētu rēķināties, cik tas maksātu," uzsvēra Kozlovskis.
Āboliņš vēlāk žurnālistiem arī atklāja, ka, ieviešot nepārdomātu izdienas pensiju likuma reformu, no viņa vadītā dienesta aizietu apmēram 150 ugunsdzēsēju.
"Ja nedēļas laikā no dienesta, kurā strādā 3223 cilvēki, atvaļinās 100 līdz 150 cilvēki - tā būtu katastrofa, jo šie pienākumi būs jāpilda kādam citam," uzsvēra Āboliņš.
Jau vēstīts, ka labklājības ministre Ilze Viņķele (V) lūgusi Ministru kabinetu pagarināt izdienas pensiju koncepcijas iesniegšanas termiņu no šī gada 1.marta līdz 1.septembrim. Viņķele atgādina, ka esošais koncepcijas piedāvājums neparedz izdienas pensiju atņemšanu personām, kas tās jau saņem, vai cilvēkiem, kas uz 2015.gada 31.decembri pēc esošajiem regulējumiem būs nostrādājuši trīs ceturtdaļas no apdrošināšanas stāža, kas nepieciešams attiecīgās izdienas pensijas piešķiršanai.
Jau ziņots, ka pagājušajā gadā valstī reģistrēti 8536 ugunsgrēki, kas ir par 3,13% mazāk salīdzinājumā ar 2011.gadu. Pērn ugunsgrēkos gājuši bojā 99 cilvēki, kas ir par 18,85% mazāk salīdzinājumā ar 2011.gadu. Vislielākais bojāgājušo cilvēku īpatsvars ir lauku apvidos - 64. Ugunsgrēkos pagājušā gadā cietuši 283 cilvēki, bet ugunsnelaimēs izglābti 211 cilvēki, savukārt citos negadījumos izglābts 331 cilvēks.
Pavisam 2012.gadā ugunsgrēki iznīcinājuši 741 ēku, sadeguši 222 transportlīdzekļi, 89 mājputni un 173 mājlopi.
(ziņa papildināta ar 7.-11. rindkopu)