Sarunā ar Diena.lv viņš uzsver, ka pirmkārt jau gan satiksmes kārtības nodrošinātājiem, gan sabiedrībai vajadzētu saprast, ka arī brīdinājums ir sods. „Nav tā, ka autovadītājs, kuram izsaka brīdinājumu netiek sodīts. Uzskats, ka tikai naudas sodi ir audzinoši un noved pie izmaiņām situācijā, ir nepamatots, jo brīdinājumam bieži vien ir pat lielāks efekts, nekā drastiskiem sodiem. Brīdinājuma gadījumā cilvēkam ir izrādīta sava veida pretimnākšana, un nav šaubu, ka daudzi centīsies atbildēt ar to pašu,” spriež parlamentārietis.
J. Upenieks arī norāda, ka lielākajā daļā Eiropas valstu policija nenozīmīgas ātruma pārsniegšanas gadījumos cenšas izvairīties no bargām soda sankcijām, priekšroku dodot skaidrojošam darbam. „Diemžēl Latvijā dažkārt ir sajūta, ka tas ir pašmērķis – sodīt šoferus ar naudas sodu visos iespējamajos gadījumos,” norāda Saeimas deputāts.
Jāatgādina, ka 2013. gada 31. janvāra sēdē, izskatot likumprojektu Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā otrajā lasījumā, Saeima neatbalstīja Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina priekšlikumu transportlīdzekļa vadītājiem izteikt brīdinājumu par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā.