Viņš uzsvēra, ka Baltijas valstu valdību un sabiedrību apņēmība ievērot fiskālo disciplīnu ir augsti vērtējama un apbrīnojama. Veiksmīgai veselības atjaunošanai nepieciešamās zāles "ne vienmēr labi garšo", bet tās ir nepieciešamas. Ar taupības pasākumu, kvalitatīvākas līdzekļu izlietošanas un strukturālo reformu veikšanu un atbalstīšanu "mēs vēlamies palīdzēt nabadzīgākajiem no nabadzīgākajiem", akcentēja Vācijas ārlietu ministrs.
Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets norādīja, ka, ņemot vērā taupības pasākumus, Eiropas sabiedrībā rodas šaubas arī par Eiropas Savienības pamatprincipiem. Taču šo negatīvo skatījumu ir nepieciešams izmainīt.
Vestervelle nevēlējās pareģot vai prognozēt konkrētu gadu, kad ES un eirozona pārvarēs krīzi. Taču viņš ir stingri pārliecināts, ka, "jo ātrāk reaģēsim, jo ātrāk būsim āra no šīs krīzes". Jau šobrīd vairāku valstu gadījumos ir redzama gaisma tuneļa galā - gan Īrijā, gan Portugālē, - un par to liecina arī Spānijas valdības apņemšanās rīkoties, lai risinātu ekonomiskās problēmas.
Baltijas valstu un Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministru sanāksme Rīgā notiek 23. un 24.augustā.