Vai protam lobēt savas intereses?

Ir bijusi iespēja lobēt gan Briselē (EP/EK), gan arī tepat LV. Lobēšanas veiksme/neveiksme atkarīga no vairākiem faktoriem, t.sk. a) priekšlikuma kvalitātes, b) lobētāja reputācijas, c) kontaktiem, d) citiem ne mazāk nozīmīgiem faktoriem e.g. pārliecināšanas spējām. Bez lobētājiem daudzi likumi tiktu pieņemti nekvalitatīvi, jo likumdevējiem un ministriju ierēdņiem nereti trūkst specifisku zināšanu, kā konkrētā iniciatīva strādātu praksē. Līdzīgi ir arī Briseles institūcijās - kā lobētāji strādā izteikti šauru nozaru asociācijas (piemēram, Asfalta seguma klājēju asociācija) līdz spēcīgām pārnozaru lobēšanas organizācijām, piemēram, kā Eurochambres vai BusinessEurope. Latvijas nacionālo interešu aizstāvēšanas veiksme Briselē lielā mērā atkarīga no ministriju ierēdņiem, kas gatavo nacionālās pozīcijas noteiktos jautājumos un tās aizstāv. Vai šie ierēdņi izmanto visas lobēšanas iespējas, e.g. tiekās un komunicē pozīciju arī EP deputātiem, vai izpilda tikai lobēšanas programmu 'minimis' - diplomātiski sakot, redzu mūsu ierēdņiem lielu izaugsmes potenciālu. Ļoti iespējams, efekts būtu lielāks, ja tiešām svarīgu interešu lobēšana Briselē tiktu nodota kā ārpakalpojums profesionāļiem, jo ministriju cilvēkiem trūkst gan personīgu kontaktu (kam ir būtiska nozīme), gan nereti dominē uz procesu, nevis rezultātu orientēta pieeja. Šis ir konceptuāls stratēģisks lēmums, īpaši paturot prātā LV prezidentūru ES, lai maksimāli varētu izmantot tās dotās iespējas.

Eiropas subsīdijas zemkopībā visu izsaka.

Dienas īpašnieki to labi prot :)))

Efektīvakais interešu lobēšanas modelis Latvijā ir kukulis atslēgas amatpersonai. Šobrīd šo modeli tādu nepatīkamāku ir padarījušas KNAB aktivitātes un iespēja saukt pie kriminālatbildības arī kukuļa devēju, tomēr vēl aizvien šī sistēma rullē. Cēlušās ir tikai likmes un samazinājies lietotāju skaits.

Cilvēkiem ar domubiedriem pašiem sevi jāaizstāv, jo valdība ir otrā krastā runājot par daudzām tēmām (bankām, tiesībām, utt.) un tad kūrtrie ieraugot arī sarosas vismaz kaut cik

Švaki iet, švaki... uzskatu, ka Latvijai, savu interešu aizstāvībā, būtu jābūt daudz agresīvākai un jācenšās izsist katrs labums, ko vien ir iespējams gūt... un jāaudzē mugurkauls - neciešu šāda veida žēlošanos intervijās, ka "mūsu intereses jau neviens neņem vērā"... ;)

Lobēšana pēdējo divdesmit gadu laikā ir kļuvusi par daudzu un dažādu cilvēku ikdienas nodarbi, tāpēc nevar teikt, ka šo ''mākslu'' Latvijā neviens nav apguvis. Taču Latvijas sabiedrības mentalitātē dominē nespēja domāt konstruktīvi un politiskais provinciālisms. Ja tiek būvēts ceļš, momentā sākas skaudīga spriedelēšana par to, cik kurš ir ‘’nozadzis’’. Toties par nodokļu maksātāju naudu atlaist Saeimu un vietā ievēlēt tādu pašu, vai iznīcināt veselu tautsaimniecības nozari, lai izpatiktu Briselei, - tas ir normāli un pat apsveicami. Šādu mērķu lobēšanai netiek ne žēloti, ne taupīti nekādi līdzekļi. Latvijas lobisms ir ļoti nodevīgs, ierēdniecisks, verdzīgs, bieži vien vērsts uz īstermiņa mērķiem un nacionālo interešu, vispirms jau ekonomisko interešu, nodevību.