VARAM norāda, ka nenoliedzami būtisks jautājums šīs iniciatīvas kontekstā ir balsstiesīgo vēlētāju skaits, kas var ierosināt pašvaldību referendumu. Tomēr, iespējams, pat būtiskāk bija sniegt pašvaldību iedzīvotājiem iespējas piedalīties lēmumu pieņemšanā, piešķirot pašvaldību referendumiem lemšanas, nevis konsultatīvu spēku.
VARAM, sagatavojot šo likumprojektu un nosakot pašvaldības balsstiesīgo vēlētāju skaitu, kas var ierosināt pašvaldības referendumu, izvērtēja vairākus būtiskus aspektus – balsstiesīgo vēlētāju skaitu pašvaldībās, vēlētāju aktivitāti pašvaldības vēlēšanās un iespējas savākt nepieciešamo parakstu skaitu pašvaldības referenduma ierosināšanai, kā arī citu Eiropas valstu praksi pašvaldības referendumu ierosināšanā.
Likumprojektā noteiktas pašvaldības balsstiesīgo vēlētāju skaits, kas var ierosināt referendumu, t.i., ne mazāk kā 15% no pēdējo domes vēlēšanu balsstiesīgo vēlētāju skaita, izņemot referendumu par domes atlaišanu, kur šis slieksnis ir ausgtāks, ir optimāls, ņemot vērā gan ierosināmo jautājumu nozīmīgumu un to iespējamo teritoriālo raksturu, gan balsstiesīgo vēlētāju skaitu pašvaldībā, kā arī pastāvošās iespējas ierosināt pašvaldības referendumu un iespējas pašvaldības referendumam notikt pie līdzšinējās vēlētāju aktivitātes pašvaldības domes vēlēšanā, norāda ministrija.
Nosakot balsotāju skaitu pašvaldības referenduma ierosināšanai, VARAM vērtēja, lai tas nebūtu pārāk mazs un neradītu risku, ka pašvaldības referendums bieži varētu tikt atzīts par nenotikušu. Vienlaikus bija nepieciešams novērst situāciju, kas izveidotos, ja tiktu noteikts pārāk liels balsotāju skaitu pašvaldības referenduma ierosināšanai, jo jautājumiem, par kuriem saskaņā ar likumprojektu var ierosināt pašvaldības referendumu, var būt teritoriāls raksturs (piemēram, publiskas ēkas būvniecība), un tie var nebūt saistoši visiem pašvaldības iedzīvotājiem, kā rezultātā nebūtu iespējams savākt nepieciešamo parakstu skaitu pašvaldības referenduma ierosināšanai.
VARAM vērš uzmanību uz to, ka pašvaldības referendums varēs notikt tikai par publiskajā apspriešanā nodotu būvniecības ieceri, ja būvniecības ierosinātājs ir pašvaldība un ir plānota publiskas ēkas (jaunbūves) būvniecība, bet pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas dalībnieku vairākuma viedokli. Tas ir, pašvaldības referendumu varēs ierosināt tikai par publiskās ēkas jaunbūves projektiem, kuru pasūtītājs ir pašvaldība.
Vienlaikus likumprojekts paredz, ka, saņemot no balsotāja, kurš uzņēmies iniciatīvu organizēt parakstu vākšanu pašvaldības referenduma ierosināšanai, iesniegumu, dome izvērtē ne tikai ierosinātā jautājuma atbilstību likuma prasībām, bet arī pašvaldības iespējas nodrošināt materiālos un finanšu resursus gadījumā, ja ierosinātais jautājums pašvaldības referendumā tiks atbalstīts. Šāds izvērtējums nepieciešams, jo saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" domes lēmumiem, kuru izpilde ir saistīta ar izdevumiem, jābūt nodrošinātiem ar pašvaldības materiālu un finanšu resursiem.
Savukārt, nosakot atšķirīgu ierosinātāju skaitu pašvaldības referendumu par domes atlaišanu, t.i., ne mazāk kā 30% no pēdējo domes vēlēšanu balsstiesīgo vēlētāju skaita, tika ņemts vērā fakts, ka domes atlaišana rada būtiskas izmaiņas pašvaldības darbā. Līdz ar to, lai gūtu pārliecību, ka domes atlaišanu vēlas ievērojama pašvaldības balsstiesīgo iedzīvotāju daļa un ka pašvaldības referendumā piedalīsies pietiekams balsotāju skaits, lai pašvaldības referendumu varētu uzskatīt par notikušu, un pēcāk, lai dome pašvaldības referendumā tiktu atlaista, likumprojektā ir noteikts pietiekami augsts parakstu skaita slieksnis pašvaldības referenduma par domes atlaišanu ierosināšanai.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes 14.pants paredz, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu, t.i., tikai 10% vēlētāju, 30% no pēdējo domes vēlēšanu balsstiesīgo vēlētāju skaita nevar tikt uzskatīts par pārāk zemu slieksni.
Nosakot vēl lielāku pašvaldības referenduma ierosināšanai nepieciešamo parakstu skaitu, var rasties risks, ka pašvaldības referendumus nebūs iespējams ierosināt. Turklāt atbalstu šādam likumprojektā ietvertajam regulējumu ir paudusi arī Latvijas Lielo pilsētu asociācija un Latvijas Pašvaldību savienība, kas pārstāv vietējo pašvaldību intereses.
VARAM sagatavotais likumprojekts paredz, ka pašvaldību referendumu iniciēšanai mazajās pašvaldībās vajadzēs tikai dažus simtus, bet lielajās pilsētās – dažus tūkstošus parakstu, vēstījis Dienas Bizness.
Likumprojekts ir apstiprināts valdībā un tagad tiks vētīts Saeimā. Plānots, ka šis likums būs spēkā jau no šā gada 1.jūlija, līdz ar to pirmie ierosinājumi un varbūt pat mēģinājumi par kādu referendumu varētu notikt jau šogad.