VDK dokumentu izpētes komisijas atklātā vēstule Straujumai

Publicējam Kangera vēstuli:Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai,Ministru kabineta locekļiem,Brīvības bulvārī 36, Rīgā, LV-1050Par Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas personālsastāvuCienījamie Ministru kabineta locekļi!Vēlamies Jūs informēt, ka 2015.gada 10.aprīļa sēdē LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisija nolēma vērsties pie Ministru kabineta ar protestu pret komisijas locekļu vēsturnieka Bonifācija Daukšta, reliģiju pētnieces, filozofijas doktores Solveigas Krūmiņas-Koņkovas un komisijas priekšsēdētāja vietnieces, juridisko zinātņu doktores Kristīnes Jarinovskas izslēgšanu no komisijas. Šos pētniekus izvirzījusi un atbalsta Latvijas Universitāte. Komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris vērsies pie Valsts prezidenta un izglītības un zinātnes ministres, lūdzot atjaunot šos komisijas locekļus komisijas sastāvā. Uzsveram, ka š.g. 7.aprīļa Ministru kabineta sēdē ne tikai nebija uzaicināts komisijas priekšsēdētājs, bet pat nebija uzaicināti izslēdzamie zinātnieki, pārkāpjot normatīvajos aktos noteiktās procedūras, kādā valsts iestādes attiecas pret privātpersonām.Zinātniskās darbības brīvību paredz Satversme, kā arī likums. Vienlaikus vēlamies uzsvērt, ka eksistē ētikas normas, kuras ir būtiskas pieņemot lēmumus par zinātni, vēsturi un sociālās atmiņas izpēti. No komisijas izslēgtie zinātnieki nebija izteikuši vēlēšanos pārtraukt darbu, tie katrs specializējušies konkrētā zinātņu apakšnozarē un sagatavojuši savu darbības plānu, šie zinātnieki bauda komisijas atbalstu un komisijas priekšsēdētāja uzticību. Iepriekš minētos zinātniekus ir izvirzījis nevis kāds politisks spēks, bet gan Latvijas Universitāte. Zinātniskā neatkarība nav atraujama no personām, kuras šo zinātnisko darbību veic. Komisijas sekmīgs darbs ir atkarīgs nevis no viena pētnieka, bet no kopdarba. Kopdarbs nav iespējams pazemojot un izslēdzot dalības pētniekus. Līdzšinējo deviņu mēnešu laikā komisija ir veikusi iestrādes un izveidojusi saskanīgu zinātnisko kolektīvu, kuru nav racionāla pamata izjaukt. Papildus vēršam Jūsu uzmanību, ka 2015.gada 14.aprīļa Latvijas Televīzijas raidījumā Panorāma tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs norādījis: "Vēlos informēt, ka komisijas priekšsēdētājs Kangera kungs apzināti izplata nepatiesu informāciju sabiedrībā, ka augstākās valsts amatpersonas esot šajos, iespējamajos, "maisos".". Uzsveram, ka ne komisijas priekšsēdētājs, ne arī komisijas locekļi nav pauduši nekādu informāciju, ka valsts augstākās amatpersonas – Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidente – varētu būt bijuši LPSR Valsts drošības komitejas ārštata darbinieki (aģenti). Tieslietu ministrs ir informēts, ka nav uzsākta sevišķo atļaujas pieejai valsts noslēpuma objektiem procedūra un ka komisijas locekļi līdz šim pat nav redzējuši Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā esošo Valsts drošības komitejas arhīva daļu un automatizēto datu apstrādes sistēmu Delta Latvija, tāpēc pat teorētiski komisijas locekļiem nav zināmi aģentu uzvārdi.Jau š.g. 19.martā komisija lūdza Ministru kabinetu atturēties no nepatiesu ziņu izplatīšanas un komisijas locekļu nomelnošanas. Līdz ar to tieslietu ministra paziņojums komisijai ir neizprotams, kā arī komisija ir norūpējusies par iespaidu, kādu šis Ministru kabineta locekļa paziņojums var radīt Latvijas sabiedrībā par komisiju, vēstures nozari un totalitārisma zinātnisko izpēti kopumā. Patiesā cieņā,Komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris