"Ja vecāki kādu iemeslu dēļ nespēj parūpēties par saviem bērniem un bērns ir jāizņem no dabiskās ģimenes, valstij un pašvaldībām jānodrošina bērna vajadzībām atbilstošas, ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes formas. No valsts un pašvaldību budžetiem finansēti pakalpojumi nedrīkst pārkāpt bērna tiesības un kavēt bērna pilnvērtīgu attīstību," teica Vējonis.
Izsludinot Saeimā šā gada 2. martā pieņemto likumu Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts prezidents ar tiesībsargu pārrunāja līdzšinējo likuma piemērošanas praksi un to, kāpēc jau četrus gadus spēkā esoša likuma norma netiek pilnībā ievērota. Lai arī Bērnu tiesību aizsardzības likumā jau vairākus gadus nostiprināts ANO Bērnu tiesību konvencijā noteiktais princips par bērna tiesībām augt ģimenē, bērnu ievietošana bērnunamos kā ārpusģimenes aprūpes forma aizvien ir vispārpieņemta prakse un teju pusotrs tūkstotis bērnu aug bērnunamos, nevis audžuģimenēs vai aizbildņu gādībā.
Tiesībsargs informēja Valsts prezidentu par tiesībsarga aktivitātēm un līdz šim paveikto bērnu tiesību aizsardzības jomā. Juris Jansons īpaši uzsvēra preventīvā darba nozīmi, lai ģimenes savlaicīgi saņemtu nepieciešamo atbalstu, un nepieciešamību attīstīt individuālām vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus ģimenēm ar bērniem.
Tiesībsargs informēja Valsts prezidentu arī par atsevišķu pašvaldību neieinteresētību attīstīt bērnu vajadzībām atbilstošus ārpusģimenes aprūpes pakalpojumus un stiprināt audžuģimeņu un aizbildņu kustību. Valsts prezidents pauda bažas par deinstitucionalizācijas virzību un to, ka tā var nesasniegt mērķi attīstīt sabiedrībā balstītus un ģimeniskai videi pietuvinātus pakalpojumus, ja finanšu līdzekļi tiks novirzīti tikai pašvaldību iestādēm un ģimenēm netiks sniegts nepieciešamais atbalsts.
"Katrs bērns ir vērtīgs un nepieciešams Latvijai. Tas attiecas gan uz ģimeniskas vides nodrošināšanu ikvienam bērnam, gan uz pirmsskolas izglītību un tālākiem attīstības posmiem. Valstij un pašvaldībām ikvienam bērnam bez maksas ir jānodrošina vieta bērnudārzā. Svarīgi apzināties, ka Latvijas iedzīvotāju ataudze un valsts attīstība sākas ar mūsu bērniem un viņiem dotajām iespējām," sacīja Valsts prezidents, aicinot mainīt domāšanu, kā arī publiskos pakalpojumus veidot tā, ka tie dod pienesumu gan īstermiņā, gan ilgtermiņā konkrētam bērnam un sabiedrībai kopumā.
Sarunas laikā tiesībsargs pauda atbalstu Vējoņa iecerei ar likumu noteikt, ka Latvijas nepilsoņu bērns kļūst par Latvijas pilsoni ar piedzimšanas brīdi, ja vien bērna vecāki viņam neizvēlas citas valsts pilsonību. "ANO Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un ANO Bērnu tiesību konvencija atzīst ikviena bērna tiesības uz pilsonību, tāpēc ir satraucoši, ka Latvijā aizvien turpina dzimt bērni ar statusu "nepilsonis"", sarunā uzsvēra Juris Jansons.
Uzklausot tiesībsarga sniegto informāciju par nepietiekamo izpratni saistībā ar nepilsoņa statusu, Vējonis uzsvēra nepieciešamību atbildīgajām institūcijām starptautiskajā vidē aktīvāk skaidrot nepilsoņa statusa būtību un no tā izrietošās tiesības.
Diskutējot par bērnu tiesību jautājumiem, tiesībsargs aicināja apsvērt iespēju papildināt Satversmes 112. pantu, paredzot, ka valsts ikvienam bērnam nodrošina bezmaksas pirmsskolas izglītību, kā arī noteikt, ka vidējā izglītība ir obligāta.
Sarunas laikā amatpersonas arī pieskārās jautājumam par tiesībsarga būtisko lomu Latvijas konstitucionālajā iekārtā un tiesībsarga neatkarības garantijām. Valsts prezidents apsveica tiesībsargu ar pirmajiem desmit gadiem kopš tiesībsarga institūcijas izveidošanu un pauda pateicību visiem Tiesībsarga biroja darbiniekiem par ieguldīto darbu un sirdsdegsmi visai Latvijas sabiedrībai būtisku jautājumu aktualizēšanā un risināšanā, jo cilvēktiesības un laba pārvaldība skar ikvienu valsts iedzīvotāju.
no ES
NAV VIENALGA
Uzturnauda aizbildnībā esošiem bērn