"Lai pilnvērtīgi dzīvotu mūsdienu dinamiskajos apstākļos, cilvēkiem jārod spēks sevī. Cilvēki paļaujas uz savu ģimeni un ārstu, tomēr ikviens vēlas paļauties arī uz savu valsti," sacīja R.Vējonis. "Latvijas vēsture apliecina – apstākļi nav bijuši labvēlīgi cilvēka drošumspējas attīstībai, tāpēc šis pētījums ļauj paraudzīties uz situāciju Latvijā šodien un iespējamiem soļiem drošumspējas veicināšanai," klātesošajiem teica apakškomisijas priekšsēdētājs.
Sociālajās zinātnēs ir izplatīts mīts - zinātnieki ir tie, kas sniedz recepti turpmākai rīcībai. Tomēr patiesībā zinātnieki vāc pierādījumus, lai lēmumi tiktu pieņemti izsvērti un argumentēti, uzsvēra Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas profesore un viena no pētījuma autorēm Žaneta Ozoliņa.
Pētījuma vadmotīvs bija paraudzīties uz cilvēku pēc krīzes, noskaidrot, kurus cilvēkus krīze skārusi visciešāk, un izpētīt, kādas stratēģijas cilvēki izmantojuši dažādās krīzes situācijās, sacīja Ž.Ozoliņa un vienlaikus norādīja, ka tāpēc šī pētījuma mērķis nebija piedāvāt absolūti jaunus risinājumus, bet gan radīt pierādījumu bāzi, kas kalpotu par pamatu turpmāko lēmumu pieņemšanai.
Lai izvērtētu cilvēkdrošības jēdziena teorētiskos un praktiskos aspektus otrdien, 5.martā, Saeimā notika diskusija un grāmatas Cilvēkdrošība Latvijā un pasaulē: no idejas līdz praksei prezentācija. Grāmatā apkopotos pētījuma rezultātus prezentēja tā autori — Latvijas vadošie politikas zinātnes speciālisti.
Pētījums par cilvēkdrošību Latvijā un pasaulē tapis Valsts pētniecības programmas Nacionālā identitāte ietvaros.