Vējonis: Nodokļu politika Latvijā kļūst stabilāka nekā iepriekš

Raidījuma laikā prezidentam tika uzdoti plaša spektra jautājumi, lielu uzmanību pievēršot tieši nodokļu sistēmai un pagājušā gada beigās pieņemtajām izmaiņām mikrouzņēmumu un sociālo iemaksu regulējumā.

"Mums valstī ir vajadzīga ekonomiskā stabilitāte - mēs visi gribam dzīvot labāk, tomēr pastāv daudz mājasdarbu, kas mums vēl jāpilda, tostarp nodokļu sistēmas stabilitāte, tomēr nodokļu politika kļūst stabilāka nekā iepriekš," pauda prezidents.

Prezidentam arī tika uzdots jautājums par to, ko viņš pats pērn nodēvēja par "nodokļu putru", proti, kā viņš saprata Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vārdus par atbildības uzņemšanos konkrētajā situācijā. Vējonis izteicās, ka premjers ir komandas - Ministru kabineta - līderis, tāpēc viņš nāca klajā ar tādu paziņojumu. Prezidents gan piebilda, ka, iespējams, premjeram bija stingrāk jāprasa uzdevumu izpilde no atbildīgās nozares ministriem.

Jautāts, vai Vējonis pat uz sekundi pieļāva, ka ekonomikas vai finanšu ministri varētu paziņot par savu demisiju, Vējonis neatbildēja skaidri, tomēr paužot uzskatu, ka gadījumā, "ja pastāv bardaks", tad kādam jābūt atbildīgam par to un kādam ir jāpieņem mēri. Arī uz jautājumu par to, vai prezidents personīgi uzskata, ka kādam no ministriem bija jāpamet savs amats nodokļu regulējuma dēļ, Vējonis neatbildēja tieši, vien skaidrojot, ka valdība un nozares ministri novērsa pastāvošo problēmu.

"Domāju, ka tā vairs nenotiks, un pats valdības galva pieņems stingrus mērus turpmāk," uz jautājumu, vai patlaban nav radies precedents, Kučinskim vienmēr uzņemoties atbildību uz saviem pleciem, savu viedokli pauda prezidents. Žurnālists tomēr vēlreiz uzdeva jautājumu, vai tobrīd tika apspriesta konkrētu ministru demisija, uz ko Vējonis atbildēja, ka "tika apspriestas konkrētas problēmas".

Kopumā izsakoties par likumdevēja un izpildvaras darbu, Valsts prezidents komentēja, ka parlamenta un valdības lēmumiem jābūt argumentētiem un sabiedrībai arī viegli saprotamiem.

Vējonis arī izteicās, ka viņu satrauc pašvaldību vēlēšanu tuvums, kā arī nākamgad gaidāmās Saeimas vēlēšanas, jo notiek cīņa par balsīm, tāpēc var būt tādi lēmumi šajā laikā, kas var netikt pieņemti. Jautāts, vai viņš jau pašreiz redz, attiecībā uz kuriem jautājumiem var pastāvēt problēmas, tostarp koalīcijas nesaskaņu dēļ, prezidents neizteicās par koalīcijas partiju nesaskaņām, bet norādīja, ka problēmas varētu būt attiecībā uz skolu tīklu optimizācijas jautājumiem un arī medicīnas iestāžu optimizāciju.

Kā ziņots, gada pēdējā darbadienā Valsts prezidents izsludināja Saeimā pēdējā brīdī pieņemtās izmaiņas mikrouzņēmumu un sociālo iemaksu regulējumā. Saeimā pērn 20.decembrī pieņemtās likuma izmaiņas paredz, ka šogad mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likme pieaugs līdz 15%, savukārt uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro - līdz 12%.

Nosakot MUN likmi 15% apmērā, no 2017.gada 70,4% no MUN ieņēmumiem tiks novirzīti valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā. Savukārt ar 2018.gada 1.janvāri sociālajās iemaksās iecerēts novirzīt 80% no MUN ieņēmumiem. Šīs izmaiņas tika veiktas saistībā ar atteikšanos no minimālo sociālo iemaksu ieviešanas.

Tāpat tika izsludināti Saeimā pieņemtie grozījumi MUN likumā, ko Vējonis iepriekš bija nodevis otrreizējai caurlūkošanai. Šie likuma grozījumi nosaka, ka MUN režīms darbosies vēl gadu pēc tam, kad spēkā stāsies jauns regulējums mazajiem uzņēmumiem.