Latvijai, atšķirībā no Lietuvas, ir ļoti zema energoatkarība no citu valstu piegādātājiem. Situācija būtiski mainīsies, no patērētāja viedokļa uzlabosies, jau tuvākajos gados, kad Latvijai pievienosies vienotajam ES elektrotīklam – Skandināvijas elektroenerģijas izmaksas jau šobrīd ir būtiski zemākas. Latvijas iekļaušanās vienotajā ES elektroapgādē nodrošinās pilnīgu neatkarību no Krievijas energopiegādēm – Krievija elektroenerģiju piegādās ES elektroapgādes tīklam atbilstoši kopējiem noteikumiem un brīvā tirgus cenām.
Diskusijā tika atzītas šādas problēmas komercprojekta īstenošanā:
publiski minētie 5 miljardi eiro ir tikai atomelektrostacijas būvniecības izmaksas;
nezināma apjoma, bet prognozējami tikpat lielas summas, kādam būs jāiegulda kodolatkritumu glabāšanas novietnes izbūvē. Jāatgādina, ka Lietuvas Ignalinas AES atkritumi joprojām, neatbilst prasībām, glabājas konteineros zem klajas debess;
nav veikti aprēķini cik maksās AES demontāža un tālāka kodolatkritumu uzglabāšana, kā arī nav zināms kas un kā šo naudu uzkrās, apsaimniekos utt.
nav veikti aprēķini, cik izmaksās ES obligātie "stresa" testi un pasākumi kodoldrošības nodrošināšanai;
Lietuva pagaidām tikai vārdos ir apņēmusies viena segt izmaksas par ceļu infrastruktūras izbūvi;
atbilstoši AS Latvenergo aprēķiniem, būvniecībā ieguldītie 5 miljardi sāks atpelnīties pēc 20 gadu AES ekspluatācijas. AES ekspluatācijas laiks ir 60 gadi;
ne Latvijas valstij, ne AS „Latvenergo” nav pietiekamu finanšu līdzekļu un 2/3 no nepieciešamā finansējuma būs jāaizņemas. Labā ziņa gan esot tā, ka ASV kredītorganizācijas jau esot gatavas naudu aizdot.
Diskusijas laikā atklājās arī, ka Latvijas valstij ne tikai nav skaidras stratēģijas attiecībā uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu, bet nav pat aptuvenu aprēķinu un prognožu, kā varētu izmanto koģenerācijas stacijas apdzīvoto vietu nodrošināšanai ar siltumu un elektrības ražošanai, kādi būs mehānismi kompensāciju izmaksai par "zaļo" enerģiju atbilstoši ES direktīvām, kā arī vai un kādi varētu būt citi elektroenerģijas avoti.
AES būvniecību Latvijas sabiedrībai pasniedz kā nenovēršamu notikumu, kā argumentus izmantojot mītus par Latvijas energoatkarību no Krievijas, AES kā vienīgo glābiņu un lielo ieguvumu no šī pasākuma īstenošanas. Tomēr Latvijas Visaginas AES būvniecība vispirms ir politisks lēmums par to, vai Latvija ne tikai laipni klusējot piekrīt, ka zināms procents no valsts teritorijas nonāk potenciālā kodoldraudu zonā, bet vēl piedalās ar finansējumu. Tas ir lēmums ne tikai uzkraut vēl vienu finanšu atkarību nākamajām paaudzēm, bet arī atstāt tām potenciāli bīstamu un neefektīvu komercprojektu – par tehnoloģiju attīstības ātrumu diskusija nav nepieciešama.
Visaginas AES projekta sagatavošanā Ekonomikas ministrija un AS „Latvenergo” iegulda milzīgus resursus – vadošo darbinieku laiku, kompānijas un valsts naudu. Mans viedoklis jau toreiz kā vides ministram esot bija, ka Latvijas enerģētikas politika jābalsta vietējo resursu izmantošanā, veicinot Latvijas ekonomikas attīstību un cilvēku nodarbinātību.