"Protams, ražošanas atjaunošana prasīs zināmus izdevumus, bet potenciāli tas ir iespējams. Par pārdošanas veidu izlems uzņēmuma administrators," sacīja Velmers, piebilstot, ka pārdot rūpnīcu pa daļām kā lūžņus vienmēr var paspēt.
Finanšu konsultāciju uzņēmuma Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš norādīja, ka otrajā vai trešajā maksātnespējā pārdot uzņēmumu ir grūtāk, jo investoru skepse ir lielāka.
"Tomēr, no otras puses, uzņēmums gadu ir strādājis, sasniedzot ap 80 miljonu eiro apgrozījumu, kreditoru prasības lielā mērā ir segtas. Tāpat uz priekšu virzās jautājums par elektroenerģijas tarifu samazināšanu lielajiem ražotājiem, tāpēc būtu vērts mēģināt arī 'šoreiz atrast investoru," norādīja Krastiņš.
Uz komisijas deputātu jautājumu, vai maksātnespējīgā Liepājas metalurga pārdošana Ukrainas investoriem no KVV Group bija labākais risinājums 2014.gadā, gan Velmers, gan Krastiņš atbildēja apstiprinoši.
"Pircējiem tika sniegta visa nepieciešamā informācija, investori veica uzņēmuma padziļināto izpēti jeb "due dilligence", investoru speciālistu komanda vairākus mēnešus atradās uz vietas rūpnīcā un iepazinās ar to. Protams, pārdošanu ietekmēja arī maksātnespējas procesa termiņi, jo daži potenciālie investori pieteicās tad, kad KVV Group veica izpēti, un šiem investoriem atlika mazāk laika iepazīties ar uzņēmumu, izdarīt secinājumus un izteikt savu piedāvājumu," stāstīja Velmers.
Viņš uzsvēra, ka arī patlaban, atgriežoties 2014.gada situācijā, par labāko piedāvājumu tiktu izvēlēts KVV Group. "Vērtējām ne tikai cenu, bet arī piedāvātos nodrošinājumus, investora rīcībā esošos finanšu līdzekļus ražošanas atjaunošanai. Šis piedāvājums bija labākais," uzsvēra Velmers.
Jautāts, kāpēc investora darbība noveda uzņēmumu līdz jaunai maksātnespējai, Velmers norādīja, ka "acīmredzot investori kaut kur pārrēķinājās, kļūdījās savās prognozēs un biznesa plānos".
Krastiņš piebilda, ka gan 2014.gadā, gan arī patlaban situācija metalurģijas nozarē Eiropā ir smaga. "2014.gadā bez Liepājas metalurga pārdošanā bija vēl 10 metalurģijas uzņēmumi Eiropā. Pārdevēju bija daudz, pircēju - maz. Tas, ka par Liepājas metalurgu izdevās saņemt 10 investoru saistošos piedāvājumus, starp tiem izvēlēties labāko un pārdot uzņēmumu, vērtējams kā labs rezultāts," sacīja Krastiņš.
Kā vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc rūpnīcas darbība pēc pārdošanas nebija veiksmīga, Krastiņš minēja to, ka uzņēmuma modernizācija iepriekš tika paveikta tikai daļēji.
"Uzņēmumā bija ļoti moderna tēraudkausēšanas krāsns un novecojusi padomju laika velmētava, kas turklāt atradās ielas pretējā pusē. Modernas velmētavas izveide un tās pārcelšana blakus kausēšanas ceham ir viens no nosacījumiem, lai samazinātu elektroenerģijas patēriņu un ražošanas atjaunošana būtu iespējama," sacīja Krastiņš.
Viņš uzsvēra, ka uzņēmumam būtu ļoti svarīgi ražot nevis armatūras stieņus, bet gan produkciju ar augstāku pievienoto vērtību. Jautāts, kas ir galvenie priekšnosacījumi, lai rūpnīca strādātu sekmīgi, Krastiņš norādīja, ka būtiska ir elektroenerģijas izmaksu samazināšana, jo obligātā iepirkuma komponente ir otra lielākā izdevumu pozīcija produkcijas pašizmaksā.
"Tāpat būtiska ir vietējā tirgus sertifikācija, lai ārvalstu uzņēmumiem būtu sava produkcija jāsertificē Latvijā. Tāda kārtība ir lielā daļā Eiropas Savienības un citu valstu, tas kaut nedaudz, bet palīdz aizsargāt vietējo tirgu," sacīja Krastiņš.
Kā ziņots, Liepājas tiesa 16.septembrī pasludināja KVV Liepājas metalurgu par maksātnespējīgu. KVV Liepājas metalurga administrators Guntars Koris sācis pieņemt maksātnespējīgā uzņēmuma kreditoru prasījumus. Kreditori savus prasījumus var pieteikt līdz 21.oktobrim.
Patlaban notiek maksātnespējīgā KVV Liepājas metalurgs mantas inventarizācija. To plānots pabeigt oktobrī, kam sekos uzņēmuma mantas pārdošanas plāna izstrāde un saskaņošana ar kreditoriem.
Kā ziņots, Privatizācijas aģentūras meitasuzņēmums SIA FeLM prognozē, ka maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs aktīvus varētu sākt realizēt ne agrāk kā 2017.gada pavasarī.
Patlaban valsts prasījuma tiesības pret KVV Liepājas metalurgu ir 66,27 miljoni eiro.