Vēstnieks: Kanādas sabiedrība izprot savu karavīru nepieciešamību atrasties Latvijā

Viņš uzsvēra, ka Kanāda arī bija viena no pirmajām valstīm, kas ļoti stingri iestājās pret Krimas aneksiju un agresiju Ukrainā. "Viņiem tā nav problēma, viņi ir gatavi būt pirmie, iet tur, kur visgrūtāk, ja viņi zina, ka ir pareizajā pusē, un viņi ir pareizajā pusē, un tur nav nekādu šaubu," teica vēstnieks, piebilstot, ka

Kanāda redz NATO misiju Latvijā kā ļoti morāli nozīmīgu, uz kopējām demokrātiskajām vērtībām balstītu pienākumu.

Eihenbaums norādīja, ka kanādieši vienmēr ir teikuši - "mēs esam šeit, jo Latvijas tauta mūs aicina un esam priecīgi būt galvenie, kas apvieno vairākas nācijas," un Kanādai šajā ziņā ir pieredze, jo šajā valstī 20% ir ne Kanādā dzimuši cilvēki, Toronto jau ap 50% ir ne Kanādā dzimuši cilvēki, skaidro diplomāts, piebilstot, ka kanādiešiem ir dabiski veidojusies izpratne, kā apvienot dažādas nācijas un nonākt pie kopsaucēja, tāpēc viņi nevienam cenšas neatteikt.

"Kanādai šī misija ir ļoti svarīga, jo viņi var zināmā veidā praksē pielietot to, kā veidot sadarbību starp dažādiem NATO sabiedrotajiem, jo mēs visi esam dažādi, kā ģimenē, tā NATO. Savā ziņā viņiem pat trūkst sadarbība ar Eiropas sabiedrotajiem, un šī ir laba iespēja. Galvenie atslēgas vārdi ir solidaritāte un papildus drošības garants. Mājasdarbs ir jādara mums pašiem, ko mēs arī ļoti labi darām, bet viņu klātbūtne ir simboliska un praktiska," uzsvēra vēstnieks.

Tāpat NATO lēmums par kaujas grupu izvietošanu neizslēdz intensīvu vizīšu apmaiņu, uzsvēra diplomāts, sakot, ka dialogs abu valstu starpā tuvākajā laikā būs ar tādu intensitāti, kas būs bezprecedenta abu valstu savstarpējās attiecībās. Iespējas atbraukt izskatot arī Kanādas ārlietu ministre Kristija Frīlande, jo dialogs ar Latviju tiek uzskatīts par ļoti svarīgu.

Tikmēr aktuāls ir arī jautājums par iespējamām dezinformācijas kampaņām, kas tiktu vērstas pret Austrumeiropā esošajiem karavīriem, un šajā ziņā vēstnieks norādīja uz vairākiem Kanādas laikrakstos esošajiem viedokļu rakstiem, uz kuriem pats vēstnieks cenšas atbildēt ar savu viedokli un faktiem.

"Interesanti, ka tas ir viens vai divi rakstītāji, ļoti enerģiski rakstītāji. Rakstus un viedokļus ar dažādiem virsrakstiem, bet ar to pašu būtību nodrukā vai mēģina nodrukāt ļoti daudzos laikrakstos. Esmu pats rakstījis pretī, un gods un slava Kanādas žurnālistiem, kas vienmēr ir mani uzklausījuši un devuši iespēju intervijām," pateicību pauda Eihenbaums.

Viņaprāt, "viltus ziņas" nav nekas jauns, bet apjoms un melu pakāpe, to nelietīgums, mūsdienās kļuvusi bezprecedenta, un kautrība ir pilnīgi izzudusi, tai nav robežu.

Viņš ir pārliecināts, ka ne visas sabiedrības "viltus ziņām" ir gatavas, un arī Latvija "viltus ziņām" nav pilnīgi gatava, īpaši tie cilvēki, kas ir pieraduši domāt, ka viss, kas ir nodrukāts avīzē vai tas, ko rāda televīzijā, ir pārbaudīts.

"Kanādā šīs "rozā brilles" pamazām noteikti izgaist. Īpaši tiem cilvēkiem, kas paši šeit atbrauc un aplūko Latviju. Esmu saticis daudzus Kanādas žurnālistus, kas jau ir bijuši Latvijā un vēlas atgriezties. Mēs katrs tomēr esam ierobežoti, ja runā par to, ko mēs saprotam vai cik daudz mēs domājam, ka saprotam. Daudz kas tiek iestāstīts vai izveidots kā stereotips," bažas pauda vēstnieks.

Vienlaikus Eihenbaums pauda pārliecību, ka var pateikties vienai otrai valstij, kas palīdz stereotipus graut, jo to melīgums ir tik liels, ka cilvēki sāk saprast patiesību. Tradicionālie, neziņā balstītie jautājumi no Kanādas mediju puses paliek mazāk, prieku pauda vēstnieks, kas nozīmē to, ka par Latviju veidojas izpratne.

"Kanādā, tāpat, kā jebkurā demokrātiskā savienībā, gribās līdzsvaroto pieeju, kad no dažādiem viedokļiem taisnība tiek atrasta kaut kur pa vidu, bet tā nestrādā tie, kas ir otrā pusē, jo viņiem ir tikai viena taisnība. Kanādieši to varbūt vēl pilnībā nav sapratuši, bet pamazām to saprot un tas ir jūtams. Sižeti, kas veidoti Latvijā un parādās Kanādas medijos, noteikti uzlabojas, un pozitīvais ir tas, ka Kanādas žurnālisti vēlas atgriezties," sacīja Eihenbaums.